Jānis Brekte (1920.15.VIII – 1985.27.XII)
Pirmo māksliniecisko izglītību Jānis Brekte guvis K. Brencēna zīmēšanas kursos (1936 – 39).
1940. – 48. gados mākslinieks mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā, kur nozīmīgākie pedagogi bija L. Svemps, K. Miesnieks un N. Breikšs.
Izstādēs viņš piedalījies kopš 1943. gada. Nozīmīgākās personālizstādes norisinājās Rīgā (1977, 1980), Jelgavā (1981), piemiņas izstādes Cēsīs (1986) un Rīgā (1991, 1992).
Par Mākslinieku savienības biedru J. Brekte kļuvis 1950. gadā, bet 1981. gadā saņēmis LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu.
Mākslinieks bijis viens no populārākajiem un ražīgākajiem sava laika akvarelistiem. Sākotnēji viņš pievērsies industriālajai ainavai, bet vēlākajos gados – dabas ainavai – gleznojis ūdeņus, mežus, kalnus, kā arī ziedus un klusās dabas. Īpašu atzinību un popularitāti ieguvis ar Rīgas un īpaši Vecrīgas gleznojumiem dažādos gadalaikos un dabas noskaņās.
J. Brektes akvareļiem raksturīgs izkopts individuālais rokraksts, kam piemīt brīvs, atraisīts pludinājums, spilgti krāsu akcenti un tieksme konkrētu motīvu pacelt vispārinājuma pakāpē.
Lizuma muzejā ir iekārtota pastāvīga J. Brektes darbu ekspozīcija.