Aleksandrs Rodins (1922–2001) bija ievērojams latviešu gleznotājs. Rodins radīja mākslu, kas apvienoja loģisku kompozīcijas struktūru ar dziļu emocionālo rezonansi, veidojot darbus, kas uzrunāja skatītājus ar savu vienkāršību un spēku.
Viņa māksla ir spilgts piemērs vienkāršas, taču izteiksmīgas kompozīcijas un dramatisku krāsu kontrastu saplūšanai.
Latvijas Mākslas akadēmijā, viņš kļuva par augsti novērtētu mākslinieku. Viņa diplomdarbs "Uz medībām" tika veikts V. Kozina vadībā.
Pēc kara Rodins strādāja par zīmēšanas skolotāju dažādās Rīgas vidusskolās, tostarp Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, kur pasniedza speciālos priekšmetus.
Mākslinieku savienībai pievienojās 1959. gadā un piedalījās izstādēs no 1956. gada.
Rodina agrīnās gleznas bieži atspoguļoja viņa saknes un pieredzi – kara tematiku, lauku dzīvi un ikdienas cilvēku tēlojumus. Šajā laikā viņš fokusējās uz detaļām, loģisku kompozīciju un rūpīgu krāsu balansu, kas ir raksturīgs klasiska reālisma tradīcijai. Viņš glezno vienkāršas, taču jēgpilnas ainas, kas dokumentē ikdienas dzīves norises.
Darbi izceļas ar zemniecisku tematiku un vienkāršām ainavām, taču emocionāli piesātinātām.
Rodina ainavas ir pilnas ar dzīvību un atmosfēru, tās atklāj viņa spēju nodot Latvijas dabas skaistumu un mainīgo gaismu. Autors atklāj interesi par ikdienas dzīves detaļām un spēju radīt dziļumu pat vienkāršās tēmās.
Ziemas ainavas ar mājām un kailiem kokiem, Rodins demonstrē savu spēju atveidot Latvijas lauku noskaņas ar ekspresīvām, fakturētām otas triepieniem.
Šie darbi labi raksturo viņa lakonisko un dramatisko stilu, kurā dominē vienkāršība un harmoniska kompozīcija.
Aleksandra Rodina mākslinieciskā attīstība patiešām atklāj interesantu pāreju no sākotnēji reālistiskās pieejas uz abstraktāku un ekspresīvāku stilu, kas vēl vairāk bagātināja viņa darbus.
Pāreja uz abstrakciju un ekspresiju
Laika gaitā Rodina rokraksts kļuva arvien brīvāks, un viņa darbos sāka dominēt dinamiskāki otas triepieni, spēcīgāka tekstūra un emocionālā izteiksme. Viņš pārgāja no konkrētas formas un detaļām uz darbiem, kas vairāk balstījās sajūtās, noskaņās un kolorīta spēlē. Viņš izmanto slāņainus triepienus un kontrastējošus krāsu laukumus, kas rada ekspresīvu, gandrīz abstraktu iespaidu.
Abstraktais ekspresionisms klusajās dabās
Klusajās dabās viņa abstraktās tendences kļuva izteiktākas, priekšmeti tiek attēloti ar daudz lielāku uzsvaru uz formu, krāsu un faktūru nekā uz precīzu detaļu izstrādi. Šajā posmā viņš mazāk centās parādīt priekšmetu kā tādu, vairāk koncentrējoties uz noskaņu, kas rodas no priekšmeta.
Rodina vēlīnā perioda darbi apliecina viņa radošo drosmi un spēju eksperimentēt, pārvēršot tradicionālus sižetus par dinamisku krāsu, gaismas un formas spēli. Šī pāreja uz abstrakciju padarīja viņa mākslu daudzpusīgāku un deva tai universālāku emocionālo rezonansi.
“Klusās dabas” īpaši parāda viņa pāreju no klasiskas formas uz abstraktu kompozīciju. Ieskatieties faktūru un krāsu risinājumos, kas ir tikpat svarīgi kā priekšmeti paši.
Sākot no 12. decembri, 17:00. Klasiskā mākslas galerija “ Antonija”, Brīvības iela 142 aicina apmeklēt izstādi, kas veltīta izcilā latviešu mākslinieka Aleksandra Rodina (1922–2001) daiļradei. Rodina māksla atspoguļo viņa ceļojumu no reālisma uz abstrakciju, izceļot gan Latvijas lauku ainavas, gan ikdienas dzīves epizodes. Ar spēcīgu krāsu izjūtu, faktūrām un emocijām viņš pievērsās gan cilvēku tēliem, gan dabas motīviem. Šī izstāde ir unikāla iespēja izjust 20. gadsimta talantīga mākslinieka radošo rokrakstu un redzējumu.
Laipni aicināti apskatīt ANŠA BUTNORA personālizstāde - SKATI UN NOSKAŅAS
no 22. augusta līdz 22. septembrim.
Izstāde ir par skatiem un noskaņām, kuri iedvesmo un liek māksliniekam tos novērtēt. Katra glezna ir kā atsevišķs stāsts un kāpēc tas izraisījis mākslinieka interesi un patiku, lai paliek kā neatbildēts jautājums viņam pašam un skatītājam.
Izstādes darbos, izmantojot dažādus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, mākslinieks pievēršas portreta, ainavas un sadzīves žanram, ietverot dažādas mūsdienu dzīves ainas. Māksliniekam primāri svarīgs ir mākslas darbu elementu izkārtojums, taču svarīga ir arī krāsu gamma, šiem abiem faktoriem veidojot kopējo daiļdarba uzbūvi jeb kompozīciju.
Būtisks Anša Butnora daiļrades raksturojums ir visdažadāko kompozīcijas pamatprincipu pielietojums, un pēc paša mākslinieka domām, lai arī tas pat ir ļoti labi, bet var neradīt priekštatu par izstādi kā kaut ko vienotu, veselu.
Ansis Butnors ir dzimis 1977. gadā. Izglītību ieguvis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā. Izstādēs Latvijā un ārzemēs piedalās kopš 2002. gada.
Aicinām apmeklēt IGORA MAIKOVA personālizstādi MASKU BALLE
izstāde skatāma no 20.07.2024 līdz 20.08.2024
Mākslinieks izmanto daudzslāņu glezniecības tehniku. Caur krāsu spēli, gaismu un tekstūru mākslinieks rada parastas lietas ar viņam raksturīgo romantisko šarmu. Portreti, ainavas, žanra gleznas - viss pārvēršas pasakā uz audekļa. Galerijā Antonija apskatāmas vairāk nekā 20 makslinieka gleznas.
Igora Maikova darbi pastāvīgi izstādīti kopš 1994. gada - gan Latvijā, gan ārzemēs.
Aicinām apmeklēt Viktora Karnauha personālizstādi "Spēle" no 05. 06. 2024 līdz 05. 07. 2024
NO 24. 01 LĪDZ 24. 02 LAIPNI AICINĀTI APMEKLĒT GLEZNOTĀJA ALFEJA BROMULTA IZSTĀDI
Galerijas piedavājumā ir vairāk nekā 30 mākslinieka darbi, pārsvarā tas ir ainavas, ziedu kompozīcijas, portreti un akti. Alfejs Bromults bijis izcils gleznotājs, reālistiskās glezniecības pārstāvis, tāpēc ja esat klasiskās glezniecības cienītājs gaidīsim Jūs galerijā Brīvības iela 142
Izstāde skatāma no 28. marta
Mākslinieks par izstādi:
Kā Jūs attēlotu lidojuma sajūtas? Vai tās vispār var attēlot? Satraukums, pacēlums, atraušanās no zemes, emocionāli nepatīkamas sajūtas, bailes, bezpalīdzība, atdošanās debesīm. Sirds pukst straujāk.Vai arī pozitīvas emocijas un piedzīvojuma sajūta?
Man bieži cilvēki pasūta uzgleznot peonijas. Tās vispār ir sarežģīti gleznojamas puķes- daudz ziedlapu, daudz smalku krāstoņu Kad ķeros pie darba,es īstenībā negleznoju peonijas, es gleznoju sajūtas par tām. Un tā arī šī izstāde atspoguļo nevis pašu lidojumu, bet sajūtas par to.
Juris Utāns (1959-2022) bija latviešu gleznotājs. Strādājis kritiskā reālisma, sociāli aktīvas un politiskas mākslas laukā. Jura Utāna darbiem raksturīgs humors un ironija par sabiedrībā aktuāliem, rezonējošiem notikumiem. Viņš pārstāvēja laikmetīgās mākslas virzienu, dēvētu par reportāžmākslu.
1984. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu. Studējis meistardarbnīcā pie Eduarda Kalniņa un Borisa Bērziņa. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1985. gada. Personālizstādes Latvijā un ārzemēs. 1994. gadā LU ieguvis maģistra grādu pedagoģijā.
Utāna darbiem raksturīgi izsist skatītājus no savas komforta zonas, darbos attainojot provocējošus sižetus un šokējošus tēlus, tajā pašā laikā atstājot estētisko un dekoratīvo vērtību. Šajā izstādē būs apskatāmi darbi no 4 dažādiem gleznu cikliem – Pašportrets (2009), Tatū mī (2002), Prom no acīm (2006) un Impotents un agresīvs (2009). Grafiski izteiksmīgajos lielformāta darbos labi saskatāms līdzsvars starp tiešo sižetisko vēstijumu un mākslinieka tīro krāsu izjūtu. Caur dažādo darbu sērijām izteikti jūtams mākslinieka spilgtais raksturs, caur anatomiski reālistiskajiem tēliem un provokatīvo saturu skaidri nolasāms Utāna skatījums uz dažādām mūsdienu un netālā pagātnē aktuālajām sociālajām tēmām. Kā pats mākslinieks minējis : ''Varbūt es gleznoju sliktu, bet tas ir labākais, ko varu izdarīt visgodīgāk.’’