Glezniecība

Miesnieks Kārlis

Sēdošs

Sieviete

Ainava

Portrets

Sieviešu figūras skice

Meitene

Vīrs ar cepuri

Skice dienišķai maizei

Sēdošā meitene

Antona Austriņa portrets

Akts

Laivas pie upes

Miesnieka mājas sēta

Brālis Jonāss

Ganības

Sieviete ar vēdekli

Ainavas skice

Ainava ar ezeru

Suņuks

Ainava

Kārlis Miesnieks (1887.31.I Cēsu apr. Jaunpiebalgā – 1977.25.X Rīgā), gleznotājs

Dzimis zemnieka ģimenē.

Mācījies J.Madernieka stud.(1910), Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas skolā (1911), beidzis Petrogradā Štiglica Centrālās zīmēšanas skolas teātra dekorāciju klasi. Strādājis par zīmēšanas skolotāju, vadījis savu mākslas studiju (kopā ar L. Libertu), Latvijas Mākslas akadēmijas zīmēšanas pedagogs (1922–53).

Ceļojis pa ārzemēm (Parīzē, Somijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā, Šveicē, Itālijā).

Darbojies Neatkarīgo mākslinieku vienībā (1920–24), biedrībā “Sadarbs” (1920–40), Mākslinieku savienības biedrs no 1944. g.

Izstādēs piedalās no 1920.g.,
Rīgā (1959, 1967., 1971., 1977.), Madonā (1959), Cēsīs (1959), Ventspilī (1960),
Liepājā (1960), Jēkabpilī (1960), Pļaviņu HES (1960), Kandavā (1961), Tukumā (1961., 1976), Bauskā (1961), Jaunpiebalgā (1968. kopā ar J. Strazdiņu un K. Baltgaili).

Gleznotāja Kārļa Miesnieka daiļrades galvenās žanriskās ievirzes saistās ar sadzīves ainām, portretu, ainavu un kluso dabu. Svarīga lauku dzīves tēlošana, portretā dominē psiholoģiskais aspekts, ainavā jūtama cilvēka darba klātbūtne. Mākslinieks uzskatāms par izcilu latviešu reālistiskās glezniecības skolas pārstāvi.