Sergejs Vinogradovs (1869 – 1938)
Gleznotājs, pedagogs dzimis Krievijā Kostromas guberņā Boļšije Soļi ciemā 1869. gadā, apbedīts Rīgā, Pokrova kapos 1938. gadā.
Sergejs Vinogradovs dzimis mācītāja ģimenē. Beidzis Maskavas Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras skolu 1889. gadā ar zelta medaļu, tālāk mācījies Pēterburgas Mākslas akadēmijā. Ieguvis akadēmiķa grādu 1912. gadā. Pēterburgas Mākslas akadēmijas īstenais loceklis. Izstādēs piedalījies no 1884. gada. Viens no Krievijas Mākslas savienības dibinātājiem, organizējis ceļojošas izstādes ASV, no turienes 1924. gadā ieradies Rīgā pēc N. Bogdanova - Beļska ierosinājuma. Latvijas pilsonis no 1929. gada. Lielākoties dzīvojis Rēzeknes apkaimē.
S. Vinogradovs gleznojis ainavas, interjerus, portretus, sadzīves žanru. Daiļrades sākumā tuvs peredvižņiku glezniecībai, vēlāk – impresionismam. Izmantojis eļļas, pasteļa, akvareļa tehniku.
Izstādes Kopenhāgenā (1927, 1929), Prāgā (1928), Amsterdamā (1930), Belgradā(1930, 1936), Londonā (1935), KF (1935, 1936/37), grupas “Estētika” izstādes (1935, 1938). Personālizstādes Rīgā (1925, 1935, 1936/37). Zelta medaļa starptautiskā izstādē Minhenē.
Darbojies žurnālos “Мир искусства”, “Перезвоны”. 30. gados laikrakstā “Сегодня” publicē atmiņas par saviem pedagogiem V. Makovski, V. Poļevu un citiem.
Izmantoti materiāli no:
“Māksla un arhitektūra biogrāfijās” Atb. red. A. Vanaga – Rīga, 2003 – 4. sēj.