Glezniecība

Belzēns Jēkabs

Meitas portrets

Jēkabs Belzēns (1870 – pēc 1930)

Jēkabs Belzēns 1890. – 1894. gados mācījies Pēterburgas Mākslas akadēmijā, ko beidzis ar III šķiras mākslinieka grādu par diplomdarbu “Spoki”.
Pēc akadēmijas beigšanas strādājis par zīmēšanas skolotāju dažādās Pēterburgas mācību iestādēs, bet no 1905. līdz 1917. gadam arī Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā par zīmēšanas un gleznošanas priekšmetu pasniedzēju.
1919. gadā J. Belzēns pārcēlies uz dzīvi Berlīnē, kur darbojies Devriena grāmatu apgādniecībā. Ir ziņas, ka vēlākos gados viņš pārcēlies uz dzīvi Amerikā.

Mākslinieks piedalījies pārsvarā Krievijas mākslinieku apvienību (Neatkarīgo mākslinieku biedrības, Pēterburgas mākslinieku biedrības, Krievu akvarelistu biedrības u.c.) izstādēs, kā arī latviešu mākslinieku darbu izstādēs Rīgā (1910, ar 10 darbiem), Pēterburgā (1915, ar 5 darbiem) un Maskavā (1916, ar 27 darbiem).

J. Belzēna darbu atrašanās vieta nav zināma. Mākslinieks strādājis dažādos žanros un nereti pievērsies arī antīkiem sižetiem. Pirmajā Latviešu mākslas veicināšanas biedrības izstādē 1910. gadā viņš izstādīja darbus eļļā un akvarelī. To vidū bija portreti, ainavas, kā arī žanra ainas. Nākošajās latviešu izstādēs viņš eksponē gan studijas, gan gleznas. Gleznieciski Belzēns visvairāk pieslējies impresionismam, kas 19. un 20. gadsimtu mijā plaši izplatījās latviešu glezniecībā. Gan motīvu, gan noskaņas ziņā mākslinieka daiļradē vērojamas romantiskas tendences.
Cik zināms, J. Belzēns strādājis mitoloģijas, sadzīves žanra, portreta, ainavu glezniecībā, bijis labs kolorists.



Izmantotā literatūra:
1) Ilustrēts žurnāls – 1926., Nr.8 – 241. – 244.lpp.
2) Latviešu tēlotāja māksla 1860 – 1940. Atb. red. S. Cielava – Rīga, 1986
3) Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Atb. red. A. Vilsons – Rīga, 1995 – 1. sēj.