Glezniecība

Baušķenieks Auseklis

Jaunais

Labrīt

Auseklis Baušķenieks (1910-2007)

     1930 – 33 – Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultāte (zīmēšanas un akvareļglezniecības pedagogs V. Purvītis). Privāti papildinājies pie J. Bīnes. 1933 - 1942 – Uzņemts pēc pārbaudes eksāmeniem uzreiz LMA 2. kursā. Beidz Latvijas Mākslas akadēmiju ar diplomdarbu „Uz kuģa klāja”, vad. Ģ. Eliass, vēlāk L. Liberts.

Strādājis par ierēdni un rēķinvedi Satiksmes ministrijas Šoseju un zemes ceļu departamentā (1929 – 35), par zīmētāju LU Anatomijas institūtā (1942 – 44). Bijis piespiedu darbos Vācijā, Holandē, Francijā (1944 – 46). Caur filtrācijas nometni PSRS 1946. gadā atgriezies Latvijā, bijis mākslinieks noformētājs Literatūras muzejā (1947 – 48), tēlotājas mākslas pulciņā vadītājs Rīgas Pionieru pilī (1949 – 62). Nodarbojies arī ar sīkplastiku.

Izstādēs piedalās kopš 1942, ar pārtraukumu atkal no 1959.

 Personālizstādes:Rīgā (1975, 1980, 1982, 1983, 1984, 1985, 1986, 1987, 1989, 1992, 1994)Doles muzejā 1985.Bauskā 1987, Beļavā 1988.Regulāri piedalījies Rudens un pavasara izstādēs.Mākslinieku Savienības biedrs no 1961.LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks 1989. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis no 1992. Darbi rādīti Lietuvā, Vācijā, Krievijā, ASV, Francijā, Austrālijā. Gleznas atrodas privātās kolekcijās Latvijā un ārzemēs.

 Nav pieslējies neviena tradicionālisma virzienam. Viņa daiļradē savdabīga kritizētāja reālisma un sirreālisma sintēze. Pārsvarā glezno cilvēkus darbībā, savos darbos ievij grotesku un satīru. Lieliskas novērotāja spējas.„Ierosinājumus savu gleznu sižetiem gūstu no apkārtējās vides, sadzīves notikumiem. Formu traktēju reālistiski. Pie katra darba strādāju ilgi - 1-2 mēnešus pa 8-12st. dienā. Patīk pats gleznošanas process, pareiza risinājuma meklēšana.”