Aleksejs Jupatovs (1911-1975)
Dzimis Rīgā, cēlies no vecticībnieku dzimtas. No 1930.-36. gadam mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā. Strādājis par zīmēšanas skolotāju. Darinājis dekorācijas A. Puškina lugai „”Boriss Godunovs” Rīgas Krievu Drāmas teātrī. Pirmoreiz viņš piedalījās krievu mākslinieku izstādē, kuru 1930. gadā organizēja Krievu Kultūras Dienu rīkošanas Komiteja.. Pievērsies ekslibristu mākslai; vairāk kā 500 grāmatzīmju autors (pirmā – M. Jupatovam 1929.) Kompozīcijās izmantojis senkrievu sakrālās mākslas (ikonu) un miniatūru glezniecības principus. Tiecies uz sižeta un kompozicionālu piesātinātību, vairākos telpiskos plānos ietverot ainavu, arhitektūru, stilu kostīmos tērptas figūras, žanra ainavas, klusās dabas. Nereti ekslibri ierobežojis portālā, rāmī. Zīmējumu izpildījumā ar smalkiem punktējumiem sasniedzis niansētas gaismēnu pārejas. Strādājis ar tušu, darbus tiražējis cinkogrāfijas tehnikā.
Stājdarbos lietojis melno un krāsaino tušu, arī litogrāfijas un linogriezuma tehniku. Apkopojis un mazās tirāžās izdevis ap 30 grāmatām un albūmu par Latvijas māksliniekiem. Darinājis ilustrācijas un veidojis māksliniecisko apdari vairāk kā 10 krievu rakstnieku grāmatām. Aleksejs Jupatovs aktīvi piedalījās albuma „Krievu māksla aiz robežas” («Русское искусство за рубежом») veidošanā, kas nāca klajā Prāgā 1938. gadā.
Aleksejs Jupatovs daudz strādāja arī ikonu glezniecības jomā. Šo žanru viņš bija apguvis, mācoties pie Rīgas vecticībnieku ikonu gleznotāja K. Pavlova. Ievērojamu vietu A. Jupatova daiļradē ieņēma Rīgas Maskavas priekšpilsētas skicējumi. Padomju laikos mākslinieka pamataizraušanās bija grafika un grāmatzīmes.
Mākslinieku Savienības biedrs no 1945. gada (1950. izslēgts, no jauna uzņemts 1960).
1936. gadā ikgadējā starptautiskajā ekslibru izstādē Losandželosā apbalvots ar Goda diplomu.
Materiāls sagatavots pēc:
„Māksla un arhitektūra biogrāfijās”, 1. sēj., - R.: „Latvijas enciklopēdija”, 1995.,-239. lpp., A. Vanaga, 225.lpp..