Zigurds Gustiņš (1919-1950)
Grafiķis, skolotājs. Dzimis zemnieku ģimenē. Sieva Biruta Gustiņa – gleznotāja, skolotāja. Beidzis Mežotnes lauksaimniecības vidusskolu (1937). Mācījies LMA (1937-42), studentu korporācijas “Dzintarzeme” biedrs. No 1942 strādājis pieminekļu valdē, zīmējis senlietas. 1943 iesaukts latviešu leģionā, bijis kara ziņotājs. 1945 Kurzemes “cietoksnī” sagūstīts, izsūtīts uz Tālajiem Austrumiem Sovetskajas Gavaņas nometni. 1946 atgriezies Latvijā. Bijis skolotājs Pilsrundāles skolā, Bauskas 1. septiņgadīgajā skolā. Sadarbojies ar Bauskas Novadpētniecības muzeju, piedalījies etnogrāfiskās ekspedīcijas. Darinājis dekorācijas. Personālizstādes (1950), piemiņas izstāde (1951,1961,1979, visas Bauskā; 1999, Rundālē). Atveidojis Zemgales ainavu, apdzīvotas vietas; figurālajās kompozīcijas 2. pasaules karā cietušās Bauskas atjaunošanu, lauku darbus. Zīmējis portretus, karikatūras, šaržus, ilustrējis E. Virzas prozas poēmu “Straumēni”. Izmantojis galvenokārt zīmuli, retāk tušu, ogli, sangīnu, sēpiju, kā arī linogriezuma, litogrāfijas, oforta tehniku. Gleznojis ar akvareli, pasteli.
Materiāls sagatavots pēc:
„Māksla un arhitektūra biogrāfijās papildinājumi”, 4. sēj., - R.: „Latvijas enciklopēdija”, 2003.,- J. Skulme, 207.lpp.