(1919.27.IV – 1991.26.IX)
Gleznotājs, zīmētājs.
Mācījies L. Svempa studijā.
1944. gadā iesaukts latviešu leģionā, bijis kara ziņotājs. Berlīnē nokļuvis krievu gūstā, izsūtīts uz Vorkutu. 1946.gadā atgriezies Rīgā.
1951. gadā beidzis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Ģ. Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu “Pirms pārgājiena”.
Strādājis LPSR Teātra biedrības dekoratoru darbnīcā, zīmējis ģīmetnes periodikai.
Personālizstādes: Daugavpilī (1959, 1970), Jēkabpilī (1959, 1985), Rīgā (1962, 1967, 1969, 1972, 1975 (divas), 1976, 1977, 1981, 1989), Engurē (1978), Limbažos (1979), Preiļos (1980), Aglonā (1980), Līvānos (1980, 1988), Krāslavā (1980), Sauriešos (1981), Valkā (1982), Alūksnē (1982), Taurenē (1983), Bauskā (1984), Valmierā (1986), Stučkā (1986, 1988), Dobelē (1987), Smiltenē (1989).
Prāgā (1974), Bonnā, Minsterē (Vācijā, abas 1990), Krakovā (Polijā, 1995).
Piemiņas izstāde Rīgā (1999).
Strādāji eļļas tehnikā. Balstoties uz realitāti, gleznojis ekspresionistiskas ainavas, kurās dramatizējis formu un krāsu izteiksmi.