Pēteris Ruņģis (1893.23.II Madonas apr. – 1967.23.II Bauska)
No 1912. gada ir mācījies J. Madernieka studijā, Pirmā pasaules kara gados – pie igauņu gleznotāja N. Trīka Rēvelē.
Mākslinieks 1931. gadā ir beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas V. Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu “Dzimtenes laukos”.
Strādājis par zīmēšanas skolotāju Rīgā (1923 – 34), Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta Griķu pamatskolā (1934 – 41, bijis skolas karoga meta autors), Codes pagasta Bērzu pamatskolā (Otrā pasaules kara gados).
P. Ruņģis no 1957. gada vadījis Bauskas tēlotājas mākslas studiju.
Izstādēs piedalījies kopš 1929. gada. Sarīkojis personālizstādi Bauskā (1961).
P. Ruņģa gleznās pārsvaru gūst ainavu žanrs. Viņa glezniecībai raksturīga sekošana V. Purvīša iedibinātajām ainavu glezniecības tradīcijām.
Paralēli glezniecībai rakstījis arī izstāžu aprakstus laikrakstos “Bauskas darbs”, “Komunisma ceļš”, “Padomju Kuldīga”. 1928. gadā pagatavojis skatuves priekškaru Ceraukstes Lauksaimniecības biedrības nama skatuvei, tāpat gleznojis dekorācijas amatierteātra izrādēm.