Pauls Gerhards fon Rozens (dzimis 1856. g. 7.X Vesenbergā, Igaunijā, miris 1927. g.) - gleznotājs.
1874.– 78. g. studējis Pēterburgas Mākslas akadēmijā arhitektūru, tajā laikā sācis gleznot. 1883. g. pārceļas uz Diseldorfu un līdz 1886. g. mācās pie prof. E. Dikera (1883–1886). Studiju ceļojumā ap 1891. g. dodas uz Rīgu, kur apmetas uz dzīvi. Šeit strādā par Rīgas Politehnikuma Arhitektūras fakultātes docentu, mācīdams zīmēšanu, paralēli pasniedz gleznošanu E. Jungas Štilingas mākslas skolā. Kad ar 1906. gadu tā tiek pārveidota par Rīgas pilsētas mākslas skolu, viņš kļūst par tās direktoru.
Tā kā mākslinieks uztur kontaktus arī ar latviešu mākslinieku aprindām (piedalās arī to rīkotajās izstādēs, piemēram, Latvijas mākslinieku izstādē Koknesē 1904. g., J. Rieksta Mākslas salona izstādē 1910. g. u.c.), viņš sadraudzējas ar gleznotāju Vilhelmu Purvīti, ar ko kopā piedalījies Pilsētas Mākslas muzeja interjera lunešu apgleznošanā – pie Rīgas, Rēveles un Igaunijas jūrmalas skatiem.
Vairumā gadījumu pievērsies ainavas žanram, Latvijas ainavu tēlodams harmonisku, mierīgu un lirisku. Rīgā dzīvodams, gleznojis arī akvareļa tehnikā.