Ērika Romane (1920-2002) – gleznotāja.
Profesionālu izglītību guvusi J. Tilberga studijā (1935-39), beigusi LVMA Glezniecības nodaļu (1948); diplomdarbs – “Pavasara darbi dārzniecībā” (vad. J. Liepiņš). Rīgas LMV pedagoģe (1948-75). Izstādēs piedalās kopš 1951; personālizstādēs Rīgā (1970,1977,1978, 1995), Koknesē (1977), Iecavā (1988). Mākslinieku savienības biedre kopš 1959; Mākslinieku savienības estētiskās komisijas locekle. Akvarelistu apakšsekcijas biroja locekle, MF portretu komisijas locekle.
Strādājusi eļļas glezniecības tehnikā, bet gadu gaitā izveidojusies par vienu no rosīgākajām savas paaudzes akvarelistēm. Īpaši pievērsusies portreta žanram, gleznojusi ievērojamu latviešu kultūras darbinieku – J. Raiņa, L. Svempa, J. Zābera, O. Ābola, Dž. Skulmes, I. Zariņa, G. Kroļļa, J. Liepiņa, V. Šusta, A. Kairišas, I. Graubiņas, P. Grāveļa u.c. portretus, arī vairākus pašportretus. Tiek uzskatīta par psiholoģiska portreta gleznotāju, tomēr būtiska radošajā procesā ir arī mākslinieciska tēla un priekšstata atklāsme, nevairoties no asiem, pat demonstratīviem krāsu kontrastiem. Gleznojusi arī aktus un ainavas.
Materiāls sagatavots pēc:
„Māksla un arhitektūra biogrāfijās”, 2. sēj., - R.: „Latvijas enciklopēdija”, 1996.,- 239. lpp., I. Burāne, 226.lpp..