Glezniecība

Pinnis Rūdolfs

Bez nosaukums

Rūdolfs Pinnis (1902.11.X Madonas apr.- 1992.21.X Rīgā), gleznotājs.

Dzimis amatnieka ģimenē. Sieva Elvīra Pinne – māksliniece, meita Skilla Pinne- Rikarde ir kinorežisore.

Mācījies V. Tones studijā (1919-20), un Latvijas Mākslas akadēmijā (1921-22). Papildinājies Itālijā (1927-29) un Parīzē (1929-35), apmeklējis privātstudiju Academie de la Grande Schaumiere.

1927–39. g. dzīvojis ārzemēs.

Izstādēs piedalās no 1930. g.
Personālizstādes: Rīgā (1936, 1939, 1959), Maskavā (1959),
Jelgavā un Bauskā (1962, kopā ar E. Pinni), Tukumā un Liepājā (1962),
Siguldā (1964, kopā ar E. Pinni), Jūrmalā (1973, kopā ar E. Pinni),
Rīgā (1973, kopā ar E. Pinni, tiek slēgta atklāšanas dienā),
Rīgā (1975, 1976, kopā ar E.Pinni), Tallinā (1976, kopā ar E.Pinni),
Rīgā ( 1983, kopā ar E.Pinni), Koknesē, Jūrmalā, Rīgā (1987), Madonā, Jelgavā (1989),
Rīgā (1990, 1992, 1993), Minhenē (1991), Hamburgā (1992).

LPSR Mākslas lietu pārvaldes Tēlotājas mākslas nodaļas vadītājs (1940-41), viens no Mākslinieku savienības dibinātājiem, biedrs no 1946. g., izslēgts 1950. g., atjaunots 1954. g.

Agrākā posma darbi nav saglabājušies, daiļrades vidējā posmā galvenokārt gleznojis Latvijas ainavas, mežu, arī klusās dabas, ziedus. Jūtama franču skolas liela ietekme. Gleznojis liela formāta darbus, noskaņās zināms dramatisms. Bieži glezniecībā izmanto melnās krāsas pretnostatījumu spektra krāsām. Sākot ar 60-tajiem gadiem, tēmu loks paplašinās, top cikli, kas veltīti tautasdziesmu motīviem, sievietei, arī ainavas. Izmanto faktūras un lazētu laukumu pretnostatījumus, ornamentus, gleznotus tekstus. Daiļradē kopumā svarīgs dinamisms, ekspresija un realitātes atpazīstamība.