Glezniecība

Nemme Otomārs

Kalni

Akts

Otomārs Nemme (1901 - 1947)

            Dzimis Alojā daiļkrāsotāja ģimenē 1901. gadā 7. oktobrī – miris 1947. gada 31. decembrī Memmingenē, Vācijā – gleznotājs.

            No 1911. – 1915. gadam mācījies Rīgas pilsētas mākslas skolā pie Vilhelma Purvīša, Jāņa Rozentāla un Jāņa Tillberga.

            No 1919. – 1920. gadam studē LU Arhitektūras fakultātē.

1929. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas J. Tillberga Figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu „Pēdējais”.

            No 1926. – 1932 strādājis Latvijas Mākslas akadēmijā par asistentu.

            No 1932. gada sāk mācīt zīmēšanu Rīgas pilsētas amatniecības skolā un mākslas vēsturi Rīgas pilsētas tehnikumā.

            Izstādēs piedalās no 1914. gada. Neatkarīgo mākslinieku vienības un mākslinieku biedrības „Sadarbs” biedrs.

            Gleznojis galvenokārt ainavas, klusās dabas, portretus. Sākotnēji darbos vērojama impresionisma ietekme, vēlāk Nemmes glezniecība krāsā un triepienā kļūst ekspansīvāka. Portretos sniedzis tēla psiholoģisko raksturojumu, taču nereti tajos jūtams salonisma elements. Zīmējis atjautīgus šaržus un karikatūras žurnāliem „Svari”, „Ilustrēts Žurnāls”, „Sikspārnis”, „Atpūta”.

            1944. gadā emigrējis uz Vāciju. Piedalījies pirmajās trimdas latviešu mākslinieku izstādēs.

Materiāls sagatavots pēc:

„Māksla un arhitektūra biogrāfijās”, 2. sēj., - R.: „Latvijas enciklopēdija”, 1996.,- I . Ņefēdova, 142. -143.lpp..