Glezniecība
Metuzāls Eduards
piedāvājumā 9 darbi
Eduards Metuzāls (1889. 10. III Rīga – 1978. 13. I Rīga) - gleznotājs.
Dzimis igauņu izcelsmes strādnieku ģimenē. Brālis Indriķis Metuzāls – gleznotājs, meita – Edīte Zūzena, tulkotāja.
- 1908. – 10. – mācījies Rīgas daiļkrāsotāju biedrības zīmēšanas vakara skolā, pēc beigšanas kļuvis par telpu iekšējās mākslinieciskās apdares meistaru.
- No 1907. – B. Borherta glezniecības vakara kursos.
Bijis aktīvs strādnieku jaunatnes marksistiskā pulciņa vadītājs, tādēļ 1910. spiests emigrēt uz Rietumeiropu. Strādājis Briseles ostā par krāvēju, Ķelnē par krāsotāju, kur sācis gleznot pasūtījuma portretos, tā pelnīdams iztiku turpmākos gadus.
- No 1912. dzīvo Šveicē, personīgi pazinis Raini un Aspaziju, daudz viņus gleznojis un sarakstījis atmiņas (atrodas J. Raiņa Literatūras un vēstures muzejā.)
- Apceļojis kājām gandrīz visu Eiropu.
- 1921. – atgriezies Latvijā
- 1922. – saņem KF ārzemju stipendiju un devies uz Itāliju, līdz 2.pasaules karam tur bijis vairākkārt.
- No 1912. piedalījies izstādēs.
- No 1914. regulāri eksponējis savus darbus Cīrihes „Kunsthaus” izstādēs.
Personālizstādes:
Rīgā - 1921., 1922., 1925., 1970., 1976. gadā, Tallinā - 1923. gadā, Koknesē - 1969. gadā.
Gleznojis Latvijas, Šveices, Kapri ainavas, figurālas kompozīcijas un portretus pasteļa tehnikā. Dokumentāls primitīvists. Viņa mākslas darbiem ir liela kultūrvēsturiska vērtība.
Materiāls sagatavots pēc:
„Māksla un arhitektūra biogrāfijās”, 2. sēj., - R.: „Latvijas enciklopēdija”, 1996.,- G. Tidomane, 121.lpp..