Glezniecība

Krūmiņš Vilis (Vilhelms)

Vilis (Vilhelms) Krūmiņš (1891.24.VIII Rīga - 1959.15.XII Ņujorka, ASV) 

Mācījies Rīgas Vācu amatniecības biedrības skolā (1907 – 1912), privāti pie B. Borherta ( 1912-1914), Rīgas pilsētas mākslas skolā (1914-1915).

1926. gadā beidzis J. R. Tilberga Figurālās meistardarbnīcu ar diplomdarbu „Litogrāfijas darbnīcā”. Mācījis zīmēšanu, rasēšanu un mākslas vēsturi vairākās Rīgas skolās – Valsts komercskolā, N. Draudziņas meiteņu ģimnāzijā, poligrāfijas arodskolā. Izstādēs piedalījies no 1919. gada ( Latviešu retrospektīvā mākslas izstāde Rīgā).

V. Krūmiņš bijis neatkarīgo mākslinieku biedrības biedrs (1919- 1928), Mākslas akadēmiju beigušo biedrības biedrs (1928-19038).

1944. gadā emigrējis uz Vāciju. Mācījis zīmēšanu Baltijas universitātē Pinnebergā (1946-1949). Vadījis mākslas studiju. No 1951. gada dzīvo Ņujorkā, ASV. Ņujorkas latviešu mākslinieku apvienības biedrs.

Darbojies plakātu mākslā, intensīvi strādājis lietišķās grafikas jomā – darinājis ekslibrus, metus naudaszīmēm (realizētas 10 rubļu un 20 latu naudas zīmes), akcijām, pastmarkām, diplomiem, etiķetēm, zīmējis metus studenšu korporāciju ģerboņiem (izpildījis kokā H. Mercs). Pievērsies karikatūrai no1920. gada publicē atjaunotajā žurnālā „Svari”, grāmatu grafikai ( A. Brigaderes red. „Tautas pasakas un teikas”, „ Krišjāņa Valdemāra aforismi” 1932). Litogrāfijas tehnikā darinājis ainavas, alegorijas, figurālas kompozīcijas, kurās paudis nacionāli romantisku patosu. Gleznojis reālistiskas ainavas .

V. Krūmiņš ir Latvijas Republikas ģerboņa meta autors (apstiprināts 1921 09 06, atjaunots 1990 15 02)

1926. gadā ieguvis 1. godalgu vispārējos dziesmu un mūzikas svētku plakātu konkursā, 1957. saņēmis ALA KF balvu par zīmējumu ciklu „Latviešu mitoloģija”. Ieguvis godalgas 1956. gada Kanādas latviešu dziesmu svētku konkursā Toronto par labāko svētku programmas vāku un žetonu, 1957. Ņujorkas latviešu dziesmu svētku konkursā par labāko plakātu, programmas vāku un žetonu.

Materiāls sagatavots pēc:
„Māksla un arhitektūra biogrāfijās”, 2. sēj., - R.: „Latvijas enciklopēdija”, 1996.,-239. lpp., A. Vanaga, 52.lpp..