Glezniecība

Kļava Gunārs

piedāvājumā 14 darbi

Abstrakcija 5

Lui Vaškanska piemiņai

Gunārs Kļava (25.04.1933. Priekulē – 03.06.1989. Rīgā)

GLEZNOTĀJS, GRAFIĶIS, GRĀMATU ILUSTRATORS, MĀKSLAS ZINĀTNIEKS

Gunārs Kļava dzimis Priekulē 1933.gadā. Ģimenes klejojumu gaitas viņu aizvedušas uz Liepāju, kur aizrit pamatskolas gadi. Topošais mākslinieks bieži apmeklē Liepājas teātra izrādes, kas uz viņu atstāj milzīgu iespaidu, jo zēns pēc atmiņas zīmē izrāžu dekorācijas. Jau dzīvojot Rīgā uz Ameriku emigrējušā brālēna, diplomēta arhitekta R.Lāča atstātie zīmējumi, rasējumi un skices rada impulsu iestāties J.Rozentāla mākslas vidusskolā, kas tiek pabeigta ar izcilību. 1970. gadā ar izcilību tiek pabeigta arī Latvijas Mākslas akadēmija, Mākslas vēstures un teorijas nodaļa ar diplomdarbu „Renato Gutuzo” (vadītājs E. Kļaviņš)

1953	–	beidzis J. Rozentāla mākslas vidusskolu
1964	–	sācis piedalīties mākslas izstādēs
1970	–	beidzis Latvijas Valsts Mākslas akadēmiju
1970	–	uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā

G.Kļavas lielā pieredze stājgrafikā un grāmatu ilustrācijās zināmā mērā ietekmējusi arī glezniecības manieri, radot viņam vien raksturīgo rokrakstu un stilu. Darbos atspoguļojas arī mākslinieka literārā pieredze, kā arī erudīcija vēsturē, ģeogrāfijā, mūzikā. Gleznās vizualizācija metaforiski savijas ar poētiskumu. Mākslinieks brīvi strādā dažādās tehnikās, formu stilistiskajā risinājumā elastīgi pakļaujoties un atklājot konkrētās tēmas būtību. Gleznas atklāj mākslinieka pārdzīvojumus un to radīto plašo emociju un izjūtu gammu, viņa nepakļaušanos oficiālās mākslas politikas dogmām. Vairāki Gunāra Kļavas 60-to gadu darbi ir uzskatāmi par unikāliem nonkonformisma darbiem Latvijā.

G.Kļavas gleznu kolorīts var būt divējāds – visbiežāk kompozīcijas skaidrību un noteiktību akcentā paasas, kontrastējošas krāsas, tīri, piesātināti toņi, bet kopš sešdesmitajiem gadiem sastopama arī tonālā glezniecība, kas rada silti lirisku noskaņu un kopozīcijas aizved līdz bezpriekšmetiskai glezniecībai.

Mākslinieka liriskais varonis atklājas gan savdabīgā emocionālā, mazliet vientulīgā vai nostalģiskā, gan izteikti dramatiskā pasaulē. Tas nes sevī domu par esamības jēgu, attiecībām ar pasauli, prāta un emociju sadursmi.

Pats mākslinieks ir atklājis, ka viņu ir saistījusi pasaules „bilde”. Lai arī dzīvē dažādu iemeslu dēļ laiku pa laikam ir nācies pamest glezniecību, viņš daudz „gleznojis galvā”, savās domās. To liecina arī viņa meitas Sarmas teiktais: „Šķiet, ka visi viņa darbi bija izdomāti galvā, jo viņš strādāja ļoti ātri, bez grūtībām un radošām mokām”. Mākslinieks ir atzinis, ka viņam tuva pasaules poētiskā uztvere un vārda jēdzieniski vizuālā izjūta.

Personālās izstādes:

1985	VI	–	ZRA „Biolar” pārvaldes zāle, Olaine
1985	IV	–	Liepupes vidusskola, Limbažu rajons
1984	IX	–	Sanatorija „Saulstari”, Ogre
1984	IV	–	Ziemeļaustrumu elektrotīklu Alūksnes tīklu rajons
1983	XI	–	Mākslinieku nams, Rīga
1983	IX	–	Sanatorija „Saulstari”, Ogre
1983	IX	–	Zvejnieku kolhozs „Selga”, Lapmežciems
1983	VI	–	Mākslinieku nams, Rīga
1983	IV	–	Rīgas pilsētas 30. bibliotēka
1981	VI	–	Ainažu kultūras nams
1980	IV	–	Apes vidusskola
1980	IV	–	Alūksnes vidusskola
1978	IV	–	Zvejnieku kolhozs „Carnikava”
1976	XII	–	Ūdens sporta bāze Jūrmala, Lielupe
1977	XI	–	Grāmatnīca „Mākslas grāmata”
1977		–	BASB Sporta biedrības „Daugava” ūdenssporta bāze, Rīga

Grupu izstādes:

1994	VII	–	„Latviešu mūsdienu autoru gleznas, grafika, lietišķā māksla”, galerija „Ars Longa”, Rīga
1984	I	–	6. republikas grāmatu grafikas izstāde
1980	XII	–	4. miniatūru grafikas izstāde, Republikāniskais Zinību nams, Rīga
1980	VII	–	„Stājgrafika šodien” – 8. republikas grafikas izstāde
1980	III	–	Republikas karikatūristu 6. darbu izstāde, Mākslinieku nams, Rīga
1979	V	–	Latvijas padomju grafika, Ļvova
1978	XI	–	4. republikas grāmatu grafikas izstāde, Mākslinieku nams, Rīga
1978	IV	–	„Mākslas dienu ‘78” grafikas izstāde
1977	XII	–	Tallinas ceturtā grafikas triennāle

Gunāra Kļavas noformētās grāmatas

1964. gads	zinātne, fantastika, piedzīvojumi, krājums „Pavadonis”
	Žanis Grīva „Divi cilvēki jūrā”
	Renāta Vigano „Anjēze iet nāvē”
1965. gads	„Pēteris Stučka laikabiedru atmiņās”
	E. Hemingvejs „Kilimandžaro sniegi”
	Verkors – stāsti „Kad jūra klusē”
	C. Dinere „Pieneņu ceļš”
	J. Bondarevs „Klusums”
	N. Bažanovs „Rahmaņinovs”
	Райс, Рейзин «В воздухе латышский Режицкий»
1966. gads	V. М. Angarskis „Oļegs Popovs”
	J. Vinokurovs „Daudzveidība”(dzeja)
	L. Vāczemnieks „Kad apses tvīkst”
	A. Bikčentajevs „Adjutanti nemirst”
	N. Frīds „Dzīvais piemineklis”
	G. Cīrulis „Melnais ozols”
	N. Kaļma „Apburtais krekls”
	S. Gonionskis „Sandino”
	Ļ. Rubinšteins „Krietnais Eibs”
	I. Muzikantiks „Imants Sudmalis”
	I. Indrāne „Cepure ar kastaņiem”
	M. Ļašenko „Stāsti par padomju ģerboni”
	Ļ. Ņikuļins „Laimīgu Jauno gadu!”
	P. Dreimanis „Mūsu ģimene”
	V. Tekerijs „Liekulības tirgus”
1967. gads	V. I. Korni „Moris un Londonas kraukļi”
	Ļ. Tolstojs „Augšāmcelšanās”
	V. Luščevskis „Atceros ,visu atceros”
	I. Klepers „Saruna ar desmit mīlestībām”
	J. Stradiņš „Ķīmiķi ,kuru vārdi ir jāzina”
	J. Volpers „Ķīmija pārtikas rūpniecībā”
	S. Usmans „Svelmainais vējš”
	P. Neruda „Zvanu avots”
	S. Ziemelis, A. Gusevs „Pīlādzis”
1968. gads	V. Kepens „Siltumnīca”
	S. Usmans „Pasta pārvedums”
	Hanss L. Jepsens „Paradīzes māja”
	M. Tvens „Toma Sojera piedzīvojumi”
	G. Rudzītis „Ķīmija”
	I. Muravjova „Andersens”
	A. Moruā „Trīs Dimā”
	Г. Горский «Пятое время года»
1969. gads	„Latviešu un cittautu literatūra”
	S. Hmeļņickis „Prževaļskis”
	„Mūžības granītā cirsts”
	Z. Subotina „Diženais un vienkāršais”
	P. Zeile „Zem ziemeļu zvaigznēm”
	E. T. A. Hofmanis „Laimētā līgava”
	Dž. Apdaiks „Kentaurs”
1970. gads	J. Semjonovs „Majors Viesulis”
	Z. Voskresenska „Mātes sirds”
	S. Zarņickis „Čičerins”
	Ahto Levi „Pelēkā Vilka piezīmes”
	A. Imermanis „Viesnīcas „Holivuda” rēgi”
	A. Imermanis „Hamburgas orākuls”
	M. Tvens „Haklberija Fina piedzīvojumi”
	S. Moems „Mēness un penijs”
	D. Avotiņa „Nenogaliniet stirnu”
1971. gads	P. Astašenkovs „Kurčatovs”
	A. Imermanis „Mortona piramīda”
	„Mātei” (dzeja)
	J. Marcinkēvičs „Mindaugs”
	N. Ņekrasovs „Dzejas izlase”
	„Acis”
	„Kamēr mēs vēl dzīvi” poļu dzeja
	В. Брутане «Вся золотая листва»
1972. gads	L. Purs „Gaismēnas”
	E. Bēkmane „Leijer kaste”
	Č. Dikenss „Lielās cerības” (2 varianti)
1973. gads	E. Hjūzs „Bernards Šovs”
	„Apvāršņi atbalso”
	V. Brjusovs „Zeme un sapnis”
	R. Luginska „Polonēzē pa Poliju”
	E. Lukjanskis „Bez žēlastības”
1974. gads	A. Imermanis „Lidmašīnas krīt okeānā”
	„Sāls maize” baltkrievu dzeja
	A. Dima „Grafs Monte-kristo”
	А. Курций «Беды солнца»
1975. gads	V. Ardamatskis „Atmaksa”
	Dž. Čīvers „Brigadieris un golfa kluba atraitne”
	J. Čurļonīte „Atmiņas par M. K. Čurloni”
1976. gads	Dora Alonso „Neaizsargātā zeme”
	А. Гуревич «Поющие лошади»
1977. gads	J. Fabriciuss ”Leģendārais komandieris”
	N. Čukovskis „Fregašu komandieri”
	E. Lukjanskis „Memento mori”
	A. Girskis „Esmu misionārs”
	L. Nagle „Atspulgi Ludzas ezeros”
	Z. Bjaduļa „Lakstīgala”
	I. Skorins „Mēs – no kriminālās meklēšanas dienesta”
	J. Čobanu „Tilti”
	B. Gudriķe „Teodors Lācis”
1978. gads	O. Gravītis „Izcilākie tautas kori”
	J. Voskresenskis „Latviešu padomju balets”
	J. Tomans „Dons Žuans”
	Ž. Verns „Noslēpumu sala”
	B. Čehoņins „Austrālieši savās mājās”
	A. Sespedess „Sātana metāls”
	A. Brigadere „Kristīnes stāsts”
	T. Treicis „Rūpes”
	„Ļeņins par Ļevu Tolstoju”
	A. Netu „Ar sausām acīm”
	O. Vācietis „Antracīts”
	Ā. Elksne, J. Grots „Vēstules tālajai zvaigznei”
	А. Якубанс «Реставрация бабочек»
1979. gads	„Mozaīka”
	A. Klotiņš „Alfrēds Kalniņš”
	A. Lielais „Pie Zambezi un Njasa ezera”
	B. Krumovs „Kādā Alpu virsotnē”
	V. Heinesens „Melnais katls”
	R. Alders , L. Dzeguze „Viena mūža par maz”
	„Gaismas pilna pilsēta” Ščecinas antoloģija
	„Tie ,kas maizi ēd” liet. noveles
1980. gads	O. Rikmanis „Nedarbiem neiznāk laika”
	Č. Jančarskis „Lācīša Ļekausīša burvju ripa”
	J. Marcinkēvičs „Mažvids”
	A. Jakubāns „Burves aiziešana”
	„It visur Ļeņina elpu jūt”
	M. Grēviņš „Lonīds Leimanis”
1981. gads	I. Strautmani, G. Asaris „Laikmeta ritmi”
	Ž. Verns „Piecas nedēļas gaisa balonā”
	„Zvani vētrā” gruzīnu noveles
	Č. Huseinovs „Muhameds, Mameds, Mamišs”
1982. gads	I. V. Dubrovickis „Mums cita ceļa nav”
	„Brālības rīti” (dzeja)
	G. Cīrulis „Mīlais, nesteidzies”
	A. Imermanis „Nāve zem lietussarga”
	Ē. Strods „Apmulsums”
1983. gads	M. Ibrahimbekovs „Lai viņš paliek pie mums”
	A. Upītis „Glabājiet cilvēcību”
	R. Gviraldess „Dons Segundo Sombra”
	O. Rikmanis „Kuģi neiet pēc noteiktā kursa”
	G. Cīrulis „Trimarāns”
	K. Simonovs „Gaidi mani”
	U. Krasts „Melodijas uz zāģa”
	A. Caune „Sūrums un veldze”
1984. gads	„Iet bērni pa Kijevu”
	A. Kolbergs „Atraitne janvārī”
	A. Koļcovs „Kur Jūs dienas tās…”
	V. Melgalve „Es biju ezis”
	V. Belševica „Nelaime mājā”
1985. gads	V. Krile „Nepiekrāp mani”
	O. Gūtmanis „Saulgrieži”
	R. Paroleks „Baltijas literatūras salīdzinoša apcere”
	„Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorija”
1986. gads	LPSR rakstnieku savienības vizītkarte
	A. Imermanis „Izziņas koka ābols” (krievu val.)