Reinholds Kasparsons (dzimis 1889.13.IX Cēsu apr., miris 1966.14.IV Rīgā), gleznotājs.
Dzimis amatnieka ģimenē. Mācījies Nītaures skolā, ap 1909. g. pārcēlies uz Rīgu mācīties vijoļspēli, bet sācis apmeklēt J. Madernieka, vēlāk J. R. Tillberga studijas un 1921. g. iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā (pabeidzis Figurālās glezniecības meistardarbnīcu 1928. g. ar dipl. d. “Lauku darbi”, vad. J. R. Tillbergs). Strādājis par mērnieku, piedalījies I pasaules karā, arī Latvijas Brīvības cīņās. Pēc II pasaules kara strādājis kombinātā “Māksla”.
Izstādēs piedalījies no 1920. g. (t.s. “bumbistu” izstādē)
Regulāri ņēmis dalību Neatkarīgo mākslinieku vienības (1923–1927), vēlāk – Latvju mākslinieku biedrības (no 1928. g., viens no tās dib.) izstādēs.
Mākslinieku savienības biedrs no 1945. g.
Glezniecībā galvenokārt pievērsies ainavas un portreta žanram reālisma manierē.
Daudz strādājis arī lietišķās grafikas jomā (žurnāli ”Līdums”, “Atpūta” un citur ), darinājis skices karogiem, diplomiem, žetoniem, porcelāna izstrādājumiem.
Kopš 14 gadu vecuma darinājis vijoles un vēlāk kolekcionējis markas un antikvārus priekšmetus.