Līvija Endzelīna (1927-2008)
Mācījusies Latvijas Valsts universitātes Arhitektūras fakultātē (1946 - 48), kā arī Latvijas PSR Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1948 – 53, ar pārtraukumiem, izstājusies slimības dēļ).
Izstādēs piedalās kopš 1960. gada.
Darbi eksponēti Maskavā (1961, 1979), Rostokā (1962), Monreālā (1967), Viļņā (1969, 1975), Ščecinā (1969), Tartu (1974), Prāgā (1978), Londonā (1993), Vinčestrā (1993) u.c.
Personālizstādes Tartu (1973), Koknesē (1982), Mālpilī (1983), Valmierā (1986), Rīgā (1992, kopā ar B. Bērziņu), Rīgā (1998).
Kopš 1964. gada Mākslinieku savienības biedre.
L. Endzelīna ir viena no redzamākajām kluso dabu gleznotājām latviešu mākslā. Atveidojusi pārsvarā ikdienišķus priekšmetus – maizes klaipus, medus kāres, dārzeņus, grāmatas, māla un koka traukus, pulksteņus un to mehānismus, senus foliantus u. tml.
Māksliniece pieder pirmajai latviešu gleznotāju pēckara paaudzei.
Klusā daba ir viņas galvenā daiļrades joma, tomēr agrīnajā periodā gleznoti arī portreti.
Ar 1960. gadu beigām mākslinieces darbos pastiprinājās filozofisku zemtekstu klātbūtne.
1966. – 1976. gados zīmējusi rakstnieku un kultūras darbinieku portretus žurnālam “Karogs”.