Glezniecība
Egle Arvīds
piedāvājumā 4 darbi
Arvīds Egle (dzimis 1905. g. 3.IV Jelgavas apr. Sesavas pag. Lielsesavā, miris 1977. 20.XI Rīgā), gleznotājs.
Nācis pasaulē strādnieka ģimenē. Latvijas Mākslas akadēmijas Dabasskatu meistardarbnīcu V. Purvīša vadībā absolvē 1932. g.ar diplomdarbu “Latgales mazpilsēta”.
Strādājis par zīmēšanas skolotāju Rēzeknes 1. un 2. pamatskolā (1934–41), par pasniedzēju Rēzeknes skolotāju institūtā (1941–44), Latvijas Mākslas akadēmijā Glezniecības katedras pedagogs (1945–50), Zīmēšanas katedras vadītāja vietas izpildītājs un vadītājs (1950–1966), docents un profesors (no 1966. g.).
Piedalījies Rēzeknes mākslinieku kopas dibināšanā un darbībā (1934–44), Mākslinieku savienības biedrs no 1945. g., bijis Gleznotāju sekcijas biroja loceklis, arī MS valdes loceklis (1958–60). LPSR Nopelniem bag. Mākslas darbinieks (1965).
Ieguvis II vietu Romas fonda stipendijas konkursa (1935).
Izstādēs piedalījies no 1933. g.
Personālizstādes un piemiņas izstādes: Rēzeknē 1932., 1976., 1977. g.
Daugavpilī 1978. g.
Rīgā 1980., 1985. g.
Galvenais darbības virziens ir stājglezniecība, taču strādājis arī monumentālajā mākslā, akvareļglezniecībā, darinājis grāmatu grafikas un plakātus.
Iemīļotais žanrs ir mazpilsētu ainavas un sadzīves žanrs, īpaši 1930.-to gadu otrā pusē. Pēc II pasaules kara pievērsies socreālisma glezniecības principiem, radot vairākas lielas daudzfigūru kompozīcijas ar darbaļaudis slavinošu tematiku. Kopā ar P. Ozoliņu 1952. g. Maskavā gleznojis panno TSSI Latvijas paviljonā. Pievērsies arī sadzīves žanram, marīnai, portretam.
A. Egle uzskatams par talantīgu krāsas meistaru, glezniecībai kopumā raksturīgs smalks pelēcīgi dūmakains krāszieds.