Glezniecība

Dajevskis Ēvalds

Pasaka

Ēvalds Dajevskis (1914-1990)

dzīvoja starp diviem vēsturiskiem 20. gadsimta pavērsiena punktiem – Pirmā pasaules kara sākumu 1914. gada augustā un Padomju Savienības sabrukumu, kad Latvija atguva savu neatkarību.

Lai arī gleznotājs nav dzimis Liepājā, Ēvalds Dajevskis vienmēr ar lepnumu teicis, ka esot liepājnieks, jo Liepāja ir vieta, kur izveidojās mākslinieka radošās personības pamati.

Tas notika, mācoties Liepājas Mākslas vidusskolā, kur viņa pedagogi bija Jānis Sudmalis, Hermanis Aplociņš, Nora Drapče. Laikā no 1940. līdz 1944. gadam Ēvalds Dajevskis strādāja Liepājas teātrī, kur viņam bija iespēja papildināt savas prasmes pie dekoratora Artūra Baumaņa. Kā liela autoritāte mākslinieka dzīvē minams arī Ansis Cīrulis, kuru savukārt vienoja garīga tuvība un draudzība ar Jāni Sudmali.

Pēc Otrā pasaules kara Ēvalds Dajevskis strādāja kā scenogrāfs un gleznotājs pēckara Vācijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kas Ēvaldu Dajevski iedvesmoja, bet Ņujorka pilnīgi pārņēma savā varā. Tomēr pat darbs Brodvejā un Linkolna centrā neliek aizmirst latviešu teātri, kas ir Ēvalda Dajevska lielā mīlestība. ASV viņš ir veidojis dekorācijas vairāk nekā 20 latviešu lugām.

Dace Kārkla,

Liepājas muzeja direktore