Nikolajs Breikšs (1911.10.I – 1972.1.VIII)
Mācījies Rīgas valsts tehnikuma arhitektūras nodaļā. 1937. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas prof. V. Purvīša Dabasskatu meistardarbnīcu ar diplomdarbu “Keišu ciems”.
Strādājis par zīmēšanas skolotāju Viļakas pamatskolā (1939 – 40), matemātikas un kaligrāfijas skolotāju Rēzeknes ekonomikas tehnikumā (1940 – 41), zīmēšanas skolotāju Rēzeknes 1. pamatskolā (1941 – 42). No 1945. gada strādājis par pedagogu Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā, no 1952. gada docents, bet kopš 1971. gada – profesors.
Izstādēs piedalījies kopš 1935. gada.
Personālizstāde Rīgā 1971 (72). gadā.
Piemiņas izstāde Rīgā 1986. gadā.
Tēlotājas mākslas kooperatīva biedrs (1942 – 1945). Kopš 1944. gada Mākslinieku savienības biedrs, 1958. – 1960. gados Gleznotāju sekcijas biroja loceklis, 1960. – 1967. gados Valdes priekšsēdētāja vietnieks. Bijis Mākslas fonda mākslas padomes loceklis, arī priekšsēdētājs (1959 – 63). Kā arī Kultūras ministrijas ekspertu komisijas loceklis, Mākslas dienu komisijas priekšsēdētājs (1960). No 1971. gada PSRS Tautas mākslinieks.
Gleznojis ainavas un klusās dabas, viens no aktīviem latviešu padomju glezniecības veidotājiem pēckara gados, īpaši pateicoties savai pedagoģiskajai darbībai Mākslas akadēmijā. Reālists un spilgts beļģu glezniecības skolas tradīciju iedzīvinātājs latviešu mākslā.