Glezniecība
Apsītis Aleksandrs
piedāvājumā 2 darbi
Aleksandrs Apsītis (1880. 06. 04. Rīga – 1943. 19. 09. Vācija) – gleznotājs, grafiķis.
Dzimis strādnieku ģimenē (māte - igauniete).
1894. - ģimene pārceļas uz dzīvi Pēterburgā, šajā laikā Aleksandram sāka rasties interese par mākslu, mēģinot atdarināt slavenu meistaru darbus.
No 1898. – 1999. gadam mācās Ļ. Dmitrijeva – Kavkazska mākslas studijā.
Pazīstams galvenokārt kā preses un grāmatu grafiķis (darbus parakstījis arī ar pseidonīmiem Aspids, A. Petrovs, Čūska, Skits, Oseņevs un citiem). Šajā laikā dzīvojot Pēterburgā un Maskavā sadarbojies ar žurnāliem „Родина”, „Нива”, „Звезда” (1902. – 1906.), kā arī ar I. Sitina, A. Stupina un P. Soikina grāmatu izdevniecībām. Ilustrējis daudzus A. Čehova, I. Turgeņeva, M. Gorkija, M. Saltikova-Ščedrina un citu krievu klasiķu darbus. 1912. gadā ilustrē jubilejas izdevumu Ļ.Tolstoja „Karam un mieram”;
1913. - ilustrē pirmo Krievijas bērnu enciklopēdiju.
Apsīti tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem padomju politiskā plakāta izveidotājiem, kura principus izmantojuši vēlāk daudzi krievu mākslinieki.
Pēc Oktobra apvērsuma pievērsies aģitācijas plakātu zīmēšanai - apmēram 50 plakātu „Proletārieši zirgos” 1918., „Uz priekšu cīņā par Urālu aizstāvēšanu” 1919., „Ar visu krūti cīņā par Petrogradas aizstāvēšanu” 1919..
1921. gadā Aleksandrs Apsītis atgriežas Latvijā - strādā grāmatu grafikā. Regulāri publicējis zīmējumus žurnālā „Jaunā nedēļa”, „Atpūta”, „Ilustrēts žurnāls”, „Tautas žurnāls visiem” u. c.. Sadarbojies ar A. Jesena izdevniecību, ilustrējis grāmatu sēriju „Jaunības bibliotēka”, veidojis māksliniecisko ietērpu mācību grāmatām, daiļliteratūras izdevumiem „Tūkstoš un viena nakts” 1924. – 1929.; J. Janševska „Dzimtene” 1925.; Aspazijas „Trejkrāsaina saule lec”.
Glezniecībā darinājis lielas daudz figūru kompozīcijas, kā, piemēram: „Kauja pie Durbes. 1260. gada 17. jūlijā”.
Darbojies arī lietišķajā grafikā - reklāmas plakāti, apsveikuma kartiņas, konfekšu papīri V. Ķuzes saldumu fabrikai.
Viņa daiļrade ir orientēta uz noteiktu publikas gaumi, reālistiska, ar jūgendstilam raksturīgām iezīmēm.
Materiāls sagatavots pēc:
„Māksla un arhitektūra biogrāfijās”, 1. sēj., - R.: „Latvijas enciklopēdija”, 1995.,- I. Burāne, 29.lpp..