Vilis Vasariņš
1906-1945
Keramiķis, gleznotājs, dekorators
1924. gadā beidzis Cēsu arodskolas mākslas nodaļu.
Līdz 1933. studējis LMA gleznošanu un keramiku, beidzis R. Pelšes Keramikas meistardarbnīcu.
Studiju gados strādājis par dekoratoru LNO, bijis L. Liberta scenogrāfijas darbu vadītājs.
LMA Keramikas meistardarbnīcas tehniķis, vadītāja vietas izpildītājs, docents no 1942. gada. Studentu korporācijas „Dzintarzeme”, mākslinieku biedrība „Sadarbs”
V. Vasariņa daiļrade iekļaujas dekoratīvā impresionisma un Art Deco interpretu lokā. Darbiem raksturīga patriarhāla vai romantiska noskaņa, nosacīts kolorīts, ritmizēta formu stilizācija. Keramikā darinājis klasiskas, skaidras formas vāzes, krūzes, svečturus, servīzes, kā arī dekoratīvu plastiku. Strādājis ar mālu, akmens masu, fajansu, porcelānu, dažādām glazūrām, angobas. Virsmas apdarē dominē glazūru efekti, dabas formu un figurāli gleznojumi.
Izstādēs piedalījies no 1929. gada.
V. Vasariņa daiļrade iekļaujas dekoratīvā impresionisma un Art Deco interpretu lokā.
Gleznojis dabasskatus, lauku ainavas un kompozīcijas ar zirgiem, izmantojot eļļas un akvareļa tehniku. Darbiem raksturīga patriarhāla vai romantiska noskaņa, nosacīts kolorīts, ritmizēta formu stilizācija.
Keramikā darinājis klasiskas skaidras formas vāzes, krūzes, šķīvjus, svečturus, kā arī dekoratīvu plastiku. Ieceres īstenojis izmantojot mālu, akmens masu, fajansu, porcelānu, dažādas glazūras, angobas. Virsmas apdarē dominē glazūru efekti, dabas formu un figurāli gleznojumi.
20.gs.20.gados, atjaunojot porcelāna ražošanu pēc Pirmā pasaules kara, izmantoja galvenokārt pirmskara formu sagataves un dekorus. 30.gados parādās atsevišķi mēģinājumi radīt jaunas izstrādājumu formas, tiek paplašināts produkcijas sortiments. Porcelāna ražotāji sadarbojas ar profesionāliem latviešu māksliniekiem – Romanu Sutu, Sigismundu Vidbergu, Vili Vasariņu, Herbertu Mangoldu u.c. Vilis Vasariņš no 1933-1940 gadam veido metus Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikas izstrādājumiem. Cēlmetāla lietišķos priekšmetus, ko realizēja galvenokārt J. Un L. Ridusu sudrabkaltuvei (kausi, saldumu trauki, kafijas servīzes).
Pēc V. Vasariņa meta izgatavota porcelāna servīze – Rīgas pilsētas dāvana Latvijas kara ministram ģenerālim J. Balodim, 12 porcelāna šķīvji – dāvana Polijas ārlietu ministra Beka kundzei.
Sarakstījis grāmatu „Latviešu keramika” (1944., rokrakstā)
Piešķirta sudraba medaļa par apgleznotiem māla traukiem starptautiskā mākslas un tehnikas izstādē Parīzē 1937., Romas stipendija (1939., neizmantota kara dēļ).