Glezniecība
Skulme Uga
piedāvājumā 8 darbi
Uga Skulme
(dzimis 1885. 20.III Jēkabmiestā, miris 1963. 6.IX Maskavā), gleznotājs, mākslas zinātnieks.
Pasaulē nācis kaļķu deģa ģimenē. Dēls Jurģis Skulme – gleznotājs, mākslas zinātnieks.
Mācījies Ķestera skolā (1901–03), Jēkabpils Tirdzniecības skolā (1903–09), Dubultu ģimnāzijā (1909–12), beidzis Aleksandra ģimnāziju Rīgā (1913. g.). Mācījies J. Madernieka studijā (1913. g.). Studējis Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē (1913–14), paralēli studējis Ķeizariskajā mākslas veicināšana skolā, Pēterburgas Mākslas akadēmijas Arhitektūras (1914–16), vēlāk1918. g. arī Glezniecības nodaļās (Petrova–Vodkina darbnīcā).
Serdobskas pilsētā Saratovas guberņā strādājis par skolotāju mākslas skolā, tad par apriņķa mākslas nodaļas vadītāju, piepalīdzot izveidot arī vietējo mākslas muzeju (1918–20).
1920. g. mākslinieks atgriežas Latvijā. No 1921. g. kļūst par Rīgas mākslinieku grupas biedru. Mākslinieku savienības biedrs no 1945. g. 1923. – 27. g. vada savu bezmaksas mākslas studiju.
No 1914. g. piedalās dažādās izstādēs.
1922. un 1930. g. ieguvis Kultūras fonda stipendijas.
Piemiņas izstādes Rīgā 1967., 1970., 1995. g.
Jēkabpilī 1967., 1976., 1981.-86., 1987. g.
Bauskā 1967. g.
Ļaudonā 1968. g.
Ventspilī, Kuldīgā, Saldū 1971. g.
Madonā 1971., 1996. g.
Koknesē, Limbažos 1976. g.
Dolē 1986. g.
Tukumā 1986.–87., 1996. g.
Smiltenē 1987. g.
Daudzpusīgs mākslinieks, kas strādājis dažādos žanros un tehnikās.
Agrīnā posmā sekojis franču modernisma – sintētiskā kubisma un pūrisma estētikai. 1920.-to gadu vidū atgriezies pie neoklasicisma vai t.s. “jaunreālisma” jeb jaunās lietišķības, modelējot glezniecisko apjomu plastiku. 1920.– 30.g. mijā kļūst krāsaināks, faktūraināks.
Grūti izcelt vienu vadošu žanru meistara daiļradē, gleznojis ainavas, portretus, klusās dabas.
Gleznojis eļļas, pasteļa un akvareļa tehnikās.
Strādājis grafikā – kokgriezumā, litogrāfijā, veidojis kolorētus zīmējumus. Ilustrējis grāmatas.
Strādājis teātra dekorēšanā.
1941. g. J. Jesena porcelāna fabrikai darinājis skices trauku dekorēšanai.
Jau pirms II pasaules kara bijis aktīvs mākslas pedagogs, no 1941. g. strādājis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā (no 1945. – 50. g. Zīmēšanas katedras vadītājs, no 1947. g. profesors).
Daudz publicējies presē (“Sociāldemokrāts”, “Latvijas Kareivis”, “Senatne un Māksla” u.c.)
Strādājis pie enciklopēdiska rakstura izdevumiem, tulkojis.
1945. g. strādājis par LPSR Mākslas muzeja bibliotekāru un grafikas kabineta vadītāju.