Miervaldis Polis (1948)
1966 – J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola
1975 – Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļa, Momnumentālās glezniecības meistardarbnīca, diplomdarbs „Absolventi” (vad. I. Zariņš).
(1979 – 1983, 1985 – 1986) Strādājis par pedagogu LVMA sagatavošanas kursos.
1983 – 1984 – LMA Monumentālās glezniecības meistardarbnīcā.
1984 – 1985 – LMA Zīmēšanas katedrā.
Piedalās izstādēs kopš 1974. gada.
Mākslinieku Savienības biedrs kopš 197
Personālizstādes:
Rīga - 1974, kopā ar L. Purmali
Madonā – 1979
Rietumberlīnē – 1981, kopā ar I. Zariņu un A. Luteri
Valmierā – 1982, kopā ar L. Purmali
Tallinā – 1982, kopā ar L. Purmali
Kuldīgā – 1983, kopā ar L. Purmali
Lapmežciemā – 1983, Dobelē – 1984, kopā ar L. Purmali, Lielvārdē – 1987, Rēzeknē – 1987
MP Egocentra akcija „Bronzas cilvēks” – 1987, Rīgā, 1987 – Diseldorfā – 1990, kopā ar L. Purmali.
MP „Bronzas cilvēks tiekas ar Balto cilvēku” (Roju varanu) Helsinkos, 1990.
Rīgā – 1991 – kopā ar L. Purmali
„Viena pēcpusdiena” kopā ar V. Zāberu – 1992, Rīgā.
„MP memoriālā istaba”, 1995, Rīgā.
Viens no fotoreālisma aizsācējiem Latvijā 70to gadu vidū. Austrumeiropas un Krievijas mūsdienu mākslas speciāliste (ASV) E. Brizgela analizē M. Poļa gleznas (trompe l'oeil tehnika), kā agrīnus viņa performances ieceru iedīgļus, kurus viņš perestroikas laikā varēja īstenot reālā laikā un telpā.
„Es netaisu performances, tā tikai sauc to, ko es daru, Performances ir neadekvātas situācijas, latviski performance nozīmē rotaļu, spēli, izrādi, performanci nevar mācēt, tā ir dzīves sastāvdaļa, Man nav svarīgs skatītājs, mani vienīgi interesē kā viņš reaģēs”.