Oto Pladers (1897.8.III Bulduri - 1970.2.V Rīga) - gleznotājs.
Nācis pasaulē dzelzceļnieka ģimenē. Mācījies Rīgas pilsētas mākslas skolā (1913–15),
1916. g. iesaukts karadienestā, cīnījies latviešu strēlnieku pulkos I pasaules karā.
Pēc tam studijas turpinājis Latvijas Mākslas akadēmijā profesora J. R. Tillberga (1921–25. g.) un V. Purvīša (1926–29) vadībā, taču studijas nav beidzis.
Strādājis par skolotāju Dubultu vidusskolā, vēlāk Tartu mākslas skolā “Pallas” (1925–26). Bijis dekorators Nacionālajā Operā 1936. gadā, restaurators - Pilsētas mākslas muzejā 1938. gadā. Pēc II pasaules kara strādājis par pasniedzēju J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, kur izaudzinājis ne vienu vien mākslinieku paaudzi, starp viņiem R. Valneri, U. Zemzari, H. Klēbahu.
Neatkarīgo mākslinieku biedrības biedrs (1923–1940), biedrības izstādēs piedalījies no 1923. g.
1930. g. devies ar KF stipendiju radošā ceļojumā uz Parīzi un Briseli, kur studējis impresionistu glezniecību, kas vēlāk iespaidoja viņa daiļradi.
Personālizstādes Rīgā 1930.,1932. (kopā ar V.Lindi), 1967. g..
Nozīmīgākā daiļrades mantojuma daļa – ainava, taču gleznojis arī portretus, žanra kompozīcijas, klusās dabas. Svarīga vieta Oto Pladera daiļradē ir gaismas un atmosfēras, kā arī krāsas mijiedarbes studijām.
Impresionistiskā reālisma pārstāvis un pustoņa meistars latviešu mākslā.
Materiāls sagatavots pēc:
„Māksla un arhitektūra biogrāfijās”, 2. sēj., - R.: „Latvijas enciklopēdija”, 1996.,- G. Tidomane, 181.lpp