Glezniecība
Petraškevičs Nikolajs
piedāvājumā 5 darbi
Nikolajs Petraškevičs (1909 - 1976)
Dzimis strādnieka ģimenē. Sieva Eiženija Heniša – grafiķe, dēli Juris Petraškevičs – grafiķis, Nikolajs Petraškevičs – mākslinieks. Mācījies LMA, beidzis stājglezniecības meistardarbnīcu; diplomdarbs – “Zvejnieku artelis” (vad. Ģ. Eliass). Strādājis par pedagogu Rīgas LMV, vadījis Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvaldes kultūras nama Tautas glezniecības studiju (no 1962). Izstādes piedalījies no 1951; nozīmīgākas personālizstādes Rīgā (1969, 1974), Tukumā (1970), Viļņā (1970), Kuldīgā (1970), Maskavā (1973), Baku (1973), Smiltenē (1974), Murmanskā (1974), pēcnāves izstāde Tukumā (1977), Bauskā (1979). Mākslinieku savienības biedrs no 1952; bijis MS valdes loceklis. Gleznotāju sekcijas biroja priekšsēdētājs, PSRS MS akvareļglezniecības komisijas loceklis. Viens no bērnu zīmēšanas olimpiāžu organizētājiem, piedalījies UNESCO 12. kongresā Parīzē par bērnu estētisku audzināšanu (1975). Regulāri publicējies presē, sastādījis katalogus.
Daudzpusīgs mākslinieks, strādājis eļļas tehnikā, dzīves otrajā pusē galvenokārt akvareļglezniecībā. Darbojies grāmatu grafikā, plakāta mākslā. Gleznojis zvejniekus, plostniekus, ostas motīvus, klusās dabas (zivis, ziedus, īpaši saulespuķes), rūpnieciskas ainavas daudzu ceļojumu pa bijušo PSRS teritoriju iespaidā un liriskas visu Latvijas novadu ainavas. Eļļas glezniecībā balstījies uz latviešu 30. gadu glezniecības tradīcijām, pārsvarā izmantojis formātu, kas tuvs kvadrātam, tādējādi akcentējot miera un līdzsvara klātbūtni savās figurālajās kompozīcijās. Darbiem raksturīga piesātināta, atraisīta glezniecības valoda, līniju kāpinājumi, ekspresija, dažādi fakturētu laukumu pretstati. Akvareļglezniecībā attīstījis klasiskās akvareļa tehnikas paņēmienus – pludinājumus, mazgājumus, vairākkārtīgus krāsu klājumus. Savā pasaulēs izjūtā – skarbs, spēcīgs, plaša emocionāla diapazona mākslinieks. Apbalvots ar PSRS MS diplomu izstādē “Tematiska glezniecība” Tallinā par darbu “Pirmie stāvvadi” (1959).
Materiāls sagatavots pēc:
„Māksla un arhitektūra biogrāfijās”, 2. sēj., - R.: „Latvijas enciklopēdija”, 1996.,- I. Burāne, 177.lpp.