Glezniecība
Padegs Kārlis
piedāvājumā 1 darbs
Kārlis Padegs (1911 - 1940)
„Suģestējoša personība, absolūta virtuozitāte, neatkarīga domāšana. Dīvaini, ka sava laika izņēmums varēja kļūt par sava laika simbolu. Lepnums, ar kādu viņš nodzīvoja savu īso mūžu, bija tikpat atbaidošs, kā pievilcība. Mūs pārsteidz perfekcija viņa darbos un kvalitāte domu skaidrībā. Viņa pusē bija liktenis un izredzēta cilvēka bruņas. Viņam droši vien bija spārni un viss tas, kas vispār vajadzīgs, lai mākslā reti kļūdītos.” / Kurts Fridrihsons /
Leģendārā mākslinieka, izcils gleznojums. Darbam raksturīga ekspresionistiski ievirzīta tēlainība, patiesa ieinteresētība par 20. gs. cilvēku un tā dzīves norisēm, kurās ir ironiski skeptiski akcentēts tēla situācijas dramatiskums. Šī glezna netieši sasaucas ar šo laiku. Gleznā dominē intensīvs krāszieds, kāpināta ekspresivitāte.
Kārlis Padegs zināms kā spilgta un pretrunīga personība Latvijas 20. gadsimta pirmās puses mākslas dzīvē. 1934. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju V. Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu. Izstādēs piedalījies jau no 1932. gada.
1934 – beidzis LMA V. Purvīša dabasskatu meistardarbnīcu ar diplomdarbu „Osta” („Doks”).
Izstādēs piedalās no 1932.
Mākslinieku apvienības „Radigars”, KF un citu izstāžu dalībnieks.
Personālizstādes:
Rīgā (1933., 1934. kopā ar V. Kalnrozi)
1936 – Rīgā, J. Šmids deju zālē, Raiņa bulvārī 15
Grupas izstādes:
1932 – biedrības „Zaļā vārna” izstāde
1933 – Jūrmalā, Majoru pludmalē. Mākslinieku apvienība „Radigars”
1935 – Kultūras fonda II Latvijas mākslas izstāde
1936 – Varšavā, Helsinkos, Tallinā, Tartu - Latvijas mākslas izstāde
- Rīgā, Māklsas akadēmijā. Kultūras fonda III Latvijas mākslas izstāde
1937 – Rīgā, Māklsas akadēmijā, Kultūras fonda IV Latvijas mākslas izstāde
1939 – Rīgā, Pilsētas mākslas muzejā. Latvijas 5 gadu jubilejas mākslas izstāde
Piemiņas izstāde 1981. gadā.
1990 – Berlīnē, Valsts Kunsthallē, „Negaidīta tikšanās. Latviešu avangards. 1910 – 1935”.
No zināmām 80 gleznām saglabājušās 30. Lielākā mākslinieka mantojuma daļa saistīta ar grafiku, kur nozīmīgākie ir tušas zīmējumi, nereti bagātināti ar akvareli (cikls „Sarkanie smiekli”, 1930 – 31, „Uzdzīves skats”, 1931; „Svētais vakarēdiens”, 1932; cikls „Grāmata nabagiem”, 1934; „Mīļai atmiņai no 1918. gada. Džons Iperits”; „Kabarē”, 1935. u.c.
Visiem mākslinieka darbiem raksturīga ekspresīvi izteiksmīga līnija, ekspresioniski ievirzīta tēlainība. Patiesa ieinteresētība par 20. gs. sākuma cilvēka tēlu, figūras bieži vien deformētas uzsverot situācijas dramatismu ar ironisku skepsi.