Ādolfs Melnārs (līdz 1940. g. Ādolfs Maslovskis; 1908. 4. III Liepāja – 1963. 31. X Rīgā, apbed. Meža kapos) – gleznotājs.
Dzimis strādnieku ģimenē. Sieva – Austra Melnāre, gleznotāja, meita Dagne – kostīmu māksliniece, meita Māra – interjeriste.
Apmeklējis K. Miesnieka studiju (1928), Latvijas Mākslas akadēmiju (1930–1939), no
1932. g. R. Zariņa meistardarbnīcā, no1934. – 36. g. V. Purvīša Dabasskatu meistardarbnīcā, no 1936. –39. g. Ģ. Eliasa vadībā beidzis Figurālās glezniecības meistardarbnīcu (dipl. d. “Rudzu pļauja”). No 1940. g. strādājis Rīgas 2. vidusskolā par zīmēšanas skolotāju,
1945. –57. g. par zīmēšanas skolotāju Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā.
Izstādēs piedalījies kopš 1933. g.
Personālizstāde Rīgā 1959. g.
Mākslinieku savienības biedrs kopš 1945. gada (izslēgts 1953. g., uzņemts atpakaļ 1956. g.).
Mākslinieku savienības prezidija loceklis, gleznotāju sekcijas priekšsēdētājs, Kultūras ministrijas mākslas ekspertu komisijas loceklis.
Galvenā darbu tematika ir žanrs – zemnieku un zvejnieku darba ainas daudzfigūru kompozīcijās, ainavas, klusās dabas, arī vēsturiskā tematika. Raksturīgs, pastozs, ekspresīvs otas triepiens un formas taktējums. Pilnasinīgs, piesātināts krāszieds.