Glezniecība
Liberts Ludolfs
piedāvājumā 4 darbi
LUDOLFS LIBERTS
1895.13.IV Madonas apriņķī Tirzā – 1959.11.III Ņujorkā, ASV - gleznotājs, scenogrāfs, izcila personība Latvijas kultūrā.
Muižas kalpotāja dēls.1907. gadā ģimene pārceļas uz dzīvi Rīgā – Torņkalnā.
Impulsu nodarboties ar mākslu guvis no gleznotāja V. Zeltiņa. Apmeklējis Jūlija Madernieka studiju, mācījies no 1911. līdz 1912. gadam Maskavas Stroganova mākslas rūpniecības skolas tēlniecības nodaļā. No 1912. līdz 1915. gadam mācās Kazaņas mākslas skolu (1915. gadā), pie krievu mākslinieka Nikolaja Fešina, tai pašā laikā no 1913. – 1914. gadam strādā par dekoratoru Kazaņas operā.
Piedalās I. pasaules karā kā artilērists, kur gūst ievainojumus un saņem apbalvojumus par nopelniem kaujas laukā. Latvijā mākslinieks atgriežas 1921. gadā un atsāk aktīvu gleznošanu.
Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs vispārējās klasēs no 1923. –32. gadam, vēlāk no 1942.–44. gadam - Figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs. No 1924. -1937. gadam strādā par dekoratoru un režisoru Latvijas Nacionālajā operā, kā arī Nacionālajā teātrī, kā arī par vies režisoru un scenogrāfu Lietuvā, Somijā, Zviedrijā, Bulgārijā, Dienvidslāvijā. 1930-tajos gados mākslinieks izgatavo arī vairākus zīmējumu paraugus, kurus izmanto porcelāna un fajansu trauku apgleznošanai. Dažus šķīvjus savai kolekcijai iegādājās arī Sevras Nacionālais manufaktūras muzejs. No 1935. -1940. un no 1941. – 44. gadam Ludolfs Liberts bija Valsts papīru spiestuves un naudas kaltuves direktors. 1938. gadā izpilda pasūtījuma darbus Valsts prezidenta reprezentācijas telpām Rīgas pilī. Rīgas mākslinieku grupas, mākslinieku biedrības “Sadarbs” biedrs no 1924.- 1939. gadam.
Izstādēs piedalās kopš 1914. gada. Nozīmīgs pagrieziena punkts mākslinieka dzīvē ir 1923. gada kopizstāde ar gleznotāju Konrādu Ubānu Rīgas pilsētas muzejā. Labas atsauksmes par ekspresīvi aktīvajām un dinamiski krāsainajām gleznām veido priekšnosacījumus turpmākajam ceļam. Neatkarīgo mākslinieku vienības, mākslinieku biedrības “Zaļā vārna”, Kultūras fonda un valsts rīkotajās izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs. Iekārtojis Latvijas paviljonu starptautiskajā izstādē Parīzē 1937. gadā.
Strādājot Latvijā, sākotnēji jūtams zināms konstruktīvisms. Kopš sava pirmā ceļojuma uz Parīzi 1924. gadā gleznotājs iemīl krāšņās Eiropas pilsētas, kas viņu galvenokārt piesaista ar brīnišķīgo arhitektūru un romantisko noskaņu. Pēc ceļojumiem pa Rietumeiropu līnijas kļūst vijīgākas, formas zaudē šķautņainību, krāsu zieds kļūst maigāks, sidrabaināks, jūtama impresionisma ietekme, kas vēlāk kļūst par dominējošo iezīmi. Lielu iespaidu atstāj izcilā franču gleznotāja Kamila Koro (1796-1875) darbi. Daudz gleznojis Eiropas skaistākās pilsētas – Venēciju, Parīzi (arī naktī), Latvijas ainavas – dabasskatus, Pārdaugavu – Torņakalnu. Strādājis arī figurālā žanrā (senlatviešu dzīves ainas), darinājis portretus, reizēm klaji dekoratīvus, taču labākajos atrodamas augstas mākslinieciskas kvalitātes.
Emigrācijā pēc 1944. gada sākumā apmeties Austrijā, pēc kara – Vācijā (Eslingenē pasniedzis latviešu mākslas skolā, kā arī piedalījies izstādēs). Nometņu posmā pievērsies temperas glezniecībai, 1947. gadā Štutgartē J. E. Šūlera redakcijā izdevis Eiropas skatu gleznojumus temperā vienotā mapē “Eiropas simfonija” vācu un angļu valodā.
1950. gadā pārceļas uz dzīvi Ņujorkā, ASV. 1951. gadā sāk strādāt Ņujorkas pilsētas koledžā par eļļas glezniecības klases vadītāju. 1950. gadu 1 pusē Trimdas muzeja (ASV) valdes priekšsēdētājs. 1953. gadā Amerikas latviešu apvienības pārstāvji, kā latviešu tautas pateicību ASV prezidentam Dvaitam D. Eizenhaueram uzdāvina L. Liberta gleznu „Rīgas torņi”. Vēlāk šis darbs tiek novietots ASV prezidenta darba kabinetā Baltajā namā, bet pirms tam viņš raksta pateicības vēstuli ALA priekšsēdētājam, kur min, ka viņš ir lepns, ka viņam ir viens no Liberta ievērojamākajiem darbiem. Tā laika darbos redzam gan lielpilsētas debesskrāpju monolītus, gan Centrālparka romantiskos motīvus, kā arī krāšņās Floridas ainavas. Paralēli šiem sižetiem top atmiņu vīzijas par Parīzi, Venēciju un Rīgu, arī gleznas par Bībeles tēmām. Daiļrades pēdējā posmā realitāti tēlojis kā skatuvisku vīziju, kur galvenā loma atvēlēta gan līksmai pacilātībai, gan sentimentalitātei, gan drūmumam. Arī dzīvojot ASV mākslinieks nepārtraukti piedalās dažādās izstādēs.
Mākslinieka darbi glabājas Latvijas, Francijas, Austrijas, Zviedrijas, Beļģijas, Somijas, Krievijas un Amerikas lielākajos muzejos (kā piem.: Latvijas Mākslas muzejā Rīgā, Parīzē Jeu de paume un dekoratīvās mākslas muzejā, Briselē, Ķelnē), kā arī daudzās ievērojamās privātkolekcijās. Skatuves ietērpu viņš darinājis aptuveni 70 izrādēm Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Zviedrijā, Somijā un Dienvidslāvijā. Ludolfa Liberta daiļradei veltītas vairāk nekā 13 monogrāfijas, grāmatas, kas izdotas piecās valodās.
Izstāžu darbība:
1914. - „Mir iskustva” ceļojošā izstāde Kazaņā;
1915. - Jaunatnes savienības izstāde Maskavā;
1923. - Tautas augstskolas svētku izstāde;
1923. - izstāde kopā ar Konrādu Ubānu Pilsētas mākslas muzejā;
1924., 1926., 1928., 1929., 1930., 1932., 1934., 1935., 1936., 1938. mākslinieku biedrības „Sadarbs” izstādes;
Starptautiskās teātra mākslas izstādes – Parīzē (1926., 1929., 1937.), Ņujorkā, Čikāgā, Filadelfijā (1926.), Helsinkos (1929.), Minhenē, Cīrihē, Ķelnē, Bonnā, Visbādenā, Barselonā (1931.), Vīnē, Filadelfijā, Ņujorkā (1936.), Otavā (1937.), Vinipegā (1938.);
1928. - Latvijas 10 gadu jubilejas izstāde Rīgā;
1929., 1930., 1931., 1933. - Rudens salona izstāde Parīzē;
Latviešu mākslas izstādes – Oslo (1933.), Maskavā, Ļeningradā (1934.), Helsinkos, Tallinā, Tartu, Varšavā, Krakovā (1936.), Budapeštā, Vīnē, Prāgā (1937.),Kopenhāgenā (1938.), Parīzē, Londonā, Malmē (1939.);
Kultūras fonda izstādes – I (1935.), II (1936.), III (1936./37.), IV (1937./38);
1937. - izstāde Latvijas paviljonā Parīzē;
1941. - 1. Latvijas PSR tēlotājmākslas izstāde;
1942. - Mākslas izstāde Rīgā;
1946. -1950. - Latviešu mākslinieku darbu izstādes Vācijā;
1950. -1958. - Latviešu Vispārējo Dziesmu svētku mākslas izstādes ASV.
Personālizstādes:
1923., 1934., 1938. - Rīgā;
1927. – Charpentier galerijā Parīzē;
1929. – Palais des Beaux-Arts Briselē;
1931. - Gurlitta galerijā Berlīnē;
1934, 1938 – Berlīnē;
1938. – Stokholmā;
1950. – 1959. – ASV (11), tostarp - Ņujorkā (9).
Apbalvojumi:
1923./24., 1924./25., 1927. - Kultūras fonda stipendijas un prēmijas;
1928. - Triju Zvaigžņu ordenis, IV pakāpe;
1931. - Zelta medaļā Barselonā;
1933. - Ziemeļu zvaigznes ordenis Zviedrijā;
1934. - Latvijas Mākslas akadēmija piešķir – izcila mākslinieka grādu
1937. - Grand Prix, zelta medaļa Parīzē;
1952. gadā apbalvots ar Amerikas Latviešu apvienības Kultūras fonda goda balvu.
Materiāls sagatavots pēc:
„Māksla un arhitektūra biogrāfijās”, 2. sēj., - R.: „Latvijas enciklopēdija”, 1996.,- I. Ņefedova, 80.lpp..
„Ludolfs Liberts”, katalogs - R.: izdevējs „Parekss banka”, teksts Guntis Švītiņš, Ieva Kalniņa, 2000. – 72.lpp..