Pēteris Kalve (1882.1.III Trepu pag. Andrānu Kļavos – 1913.11.II Rīga, apbed. Dreimaņu kapos pie Krustpils) - gleznotājs.
Pētera Kalves pirmais skolotājs mākslā bijis brālis Kārlis Kalve.
1899. – 1902. gados P. Kalve mācījies V. Blūma mākslas skolā Rīgā un paralēli apmeklējis V. Purvīša studiju.
1902. – 1904. gados privāti studējis pie baltvācu gleznotāja J. Klevera, kur nodarbojies galvenokārt ar skolotāja darbu kopēšanu.
Vēlāk P. Kalve papildinājies Berlīnē portreta glezniecībā pie L. Korinta un ainavu glezniecībā pie V. Lestikova, kā arī Pēterburgas muzejos, kopējot meistaru darbus.
Izstādēs mākslinieks piedalījies kopš 1904. gada.
1913. gadā Rīgā Latviešu mākslas veicināšanas biedrība sarīkoja viņa atceres izstādi. Atceres izstādes tāpat izveidotas Jēkabpilī (1982, kopā ar K. Kalvi) un Rīgā (1982).
P. Kalve ir izteikts ainavists. Viņa ainavu gleznojumi – stilistiski daudzveidīgi, sākumā tajos vērojama gan V. Purvīša, gan brāļa K. Kalves ietekme. Ap 1906. – 07. gadu mākslinieks pievērsās impresionistu glezniecības manierei, it īpaši vakara krēslas un nakts iespaidu attēlojumam.
Labākie P. Kalves darbi liecina, ka viņš dziļi izjutis dzimtenes dabu, tēlaini un poētiski atveidojis pārmaiņas, ko nes līdzi diennakts un gadalaiku mija. It īpaši viņam izdevās ziemas skati, kā arī vasaras pilnbrieda tēlojumi.
Mākslinieks regulāri strādājis ainavu glezniecībā, un kā viens no pirmajiem latviešu mākslā aizsācis spalvas zīmējuma kopšanu. Viņa spalvas zīmējumiem raksturīga impresionistiska kopnoskaņa dabas tēla uztverē un tā grafiskajā tulkojumā. Nereti sasniegts izteiksmīgs un trāpīgs dažādu dabas noskaņu un priekšmetu faktūru attēlojums, it sevišķi tas sakāms par koku lapotņu masu, koku stumbru, sniega seguma, ūdens virsmas u. Tml. Ainavas elementu atveidojumu.
Izmantotā literatūra:
1) Latviešu tēlotāja māksla 1860 – 1940. Atb. red. S. Cielava – Rīga, 1986
2) Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Atb. red. A. Vilsons – Rīga, 1996 – 2. sēj.