Glezniecība
Jaunarājs Oļģerts
piedāvājumā 4 darbi
Oļģerts Jaunarājs (1907 - 2003)
Dēvēts par dzīvu divdesmitā gadsimta klasiķi abstrakcionisma leģendu latviešu glezniecībā.
Dzimis 1907. gada 24. oktobrī Liepājā zemnieces un strādnieka ģimenē.
1927. – 28. – mācījies Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē;
1929. – 36. – absolvējis Latvijas Mākslas Akadēmiju, Dabasskatu meistardarbnīcu (diplomdarbs „Lauku ainava”, diplomdarba vadītājs V. Purvītis).
1931. – 39. - strādājis psihotehnikas un arodizvēles institūta padomdotuvē par mākslas spēju pārbaudītāju;
1940. – bijis sekretārs Mākslas darbinieku arodbiedrībā, Tēlotājas mākslas kooperatīva vadītājs. Kopā ar B. Dannenhiršu un A. Lapiņu aktīvi iesaistījies mākslas dzīves pilnveides procesos;
Strādājis par pedagogu Latvijas Mākslas Akadēmijā:
1944. – 50. – LVMA par zīmēšanas katedras asistentu, atbrīvots ar G. Kruglova pavēli par formālismu;
1944. – Mākslinieku Savienības biedrs, 1950. izslēgts no savienības par formālismu, vēlāk atjaunots.
1951. – 59. – žurnālā „Zvaigzne” par mākslinieku, veicis lielu tēlotājas mākslas popularizēšanu un piesaistījis preses grafikai jaunus māksliniekus (A. Stankeviču, G. Cilīti u. c.)
Pēc akadēmijas beigšanas gleznojis brīvas, atraisītas ainavas V. Purvīša skolas tradīcijās. 1960. – 70. pievērsies bezpriekšmetiskajai glezniecībai. Kā radošā rokraksta pamatiezīme ir monumentāls krāsu laukumu izvērsums un dekoratīvs kolorīts. Pēta Rietumeiropas abstrakcionistus Pjēru Sulēžu, Džeksonu Polloku u. c. Tajā laikā pievērsies arī akvareļu glezniecībai, veicinājis šīs nozares uzplaukumu, piedalījies vairākās grupu izstādēs. 70. – 80. gadi – pievēršas atkal reālajai glezniecībai.
Izstādēs piedalās no 1934. gada.
Personālizstādes:
Rīgā – 1982., 1990., 1994., Valkā – 1982., Saldū – 1982., Straupē – 1982., Daugavpilī – 1983., Koknesē – 1983., Jēkabpilī – 1984.
Izmantota literatūra:
"Māksla un arhitektūra biogrāfijās", - Rīga: Latvija enciklopēdija,1995. - 219. lpp..