Glezniecība

Grosvalds Jāzeps

Jāzeps Grosvalds (1891.24.IV – 1920.1.II)

Jāzeps Grosvalds ir bēgļu un strēlnieku tēmas iedibinātājs latviešu mākslā.
Jau piecpadsmit gadu vecumā viņa zīmējumus iespiež vācu žurnāls “Die Jugend”.
1909. gadā pabeidz Rīgas pilsētas (klasisko) ģimnāziju. Skolas gados mācījies pie J. Rozentāla, bijis pazīstams ar grafiķi R. Zariņu.
1909. – 10. gadus pavada Minhenē, kur mācās pie ungāru mākslinieka Š. Holloši.
1910. gadā J. Grosvalds dodas uz Parīzi, kur ar pārtraukumiem (1911. – 12.g. Bijis kara dienestā Lietuvā) uzturas līdz 1914. gadam. Viņš mācījās vairākās privātās mākslas skolās (pie gleznotājiem E. Angladas, Š. Gerēna, K. van Dongena u.c.). sekojis līdzi Parīzes mākslas dzīvei, īpašu uzmanību veltot P. Sezanna un A. Derēna (no kura viņš jūtami ietekmējies) glezniecībai. No Parīzes Grosvalds ceļoja uz Itāliju, Dienvidfranciju un Spāniju, iepazīstot šīs zemes un to mākslu, kā arī zīmējot un gleznojot.
J. Grosvalds glezno pārsvarā kombinētā temperas un akvareļa tehnikā.
1914. gadā viņš atgriežas Rīgā. Ar saviem iespaidiem mākslinieks ietekmēja Latvijas tā laika jaunos māksliniekus, kas arī paši bija diezgan labi informēti par ārzemju mākslas strāvojumiem. Tā 1915. gadā top mākslinieku kopa Zaļā puķe, kas 1919. gadā kļūst par Ekspresionistu grupu, bet 1920. gadā pārtop par Rīgas mākslinieku grupu.
1915. gada rudenī un 1916.gada pavasarī Grosvalds uzturas Pēterpilī, piedalās abās latviešu mākslinieku izstādēs Krievijā (1915.g. Petrogradā un 1916.g. Maskavā).
1916. gadā viņš tika iesaukts kā rezerves virsnieks un tika iedalīts 6. Tukuma pulka jātnieku izlūku nodaļā. Gada beigās mākslinieks tika pārcelts uz Petrogradas Kara pārvaldi. 1917. gada februārī viņš pieredz revolūciju.
1917. gadā, atrazdamies komandējumā Francijā un nevarēdams atgriezties sava militārā statusa radītās apdraudētības dēļ, viņš dabū darbu angļu armijas ekspedīcijas korpusā, ko 1918. gadā sūtīja uz Tuvajiem austrumiem. Korpuss pārvietojās no Ēģiptes apkārt Arābijas pussalai uz Persijas jūras līci, Mezopotāmiju, Kaspijas jūru līdz pat Baku. Šī ceļojuma iespaidus Grosvalds atveidojis sava Austrumu cikla daudzskaitlīgajos (ap 200) zīmējumos, guašās un akvareļos. Vēlāk no šī cikla skicēm viņš uzglezno trīs lielākas eļļas gleznas. Ceļojuma laikā viņš smagi savaino kāju un tiek nosūtīts uz Londonu ārstēties. 1919. gadā viņa brāli Oļģertu ieceļ par Latvijas valsts sūtni Parīzē, un sūtniecības darbā tam seko arī Jāzeps. Šis darbs viņu neapmierina un, cik vien iespējams, Grosvalds nododas radošajam darbam gan gleznojot, gan arī rakstot un muzicējot. Mākslinieks saraksta arī “Persijas ainas” franču valodā, kas ir viņa Austrumu ceļojuma spilgtāko vērojumu un pārdzīvojumu apraksti, kuri sasaucas ar viņa skicēs ietvertajām emocijām.
Grosvalda radītajos Bēgļu, Strēlnieku un Austrumu ciklu darbos ir atrodami divi pamatprincipi, kuru aizsākumi meklējami Parīzes studiju laikā: stingra, monumentāla kompozīcija un māka saskatīt savdabību un lielumu jebkurā redzētā motīvā.
Austrumu ciklos Grosvalds ar ievērojamu koncentrāciju, krāsu un zīmējuma lakonisku plānojumu viņš pietuvojas dekoratīvam fresku stilam. Pieaug kolorīta bagātība.
Jāzepa Grosvalda bēgļu un strēlnieku cikli ir ierosinājuši un ietekmējuši citus latviešu māksliniekus, it īpaši J. Kazaku.



Izmantotā literatūra:
1) Grosvalds J. Persijas ainas. – Stokholma, 1978.
2) Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Atb. red. A. Vilsons – Rīga, 1995 – 1. sēj.
3) Siliņš J. Latvijas māksla 1915 – 1940. – Stokholma, 1988 – 1. sēj.