Glezniecība

Avotiņa Ilze

Atnākšana

Ilze Avotiņa (1952)

"Gleznošana man ir kā ļaušanās kādai augstākai varai, tas ir – kā vīrietis mīl sievieti, kā māte mīl bērnu, kā dārzā uzplaukst zieds. Vajag tikai ļauties."

Dzimusi 1952. gadā. Profesionālā izglītība – J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola (1962 – 1970), Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļa (1973-1979), kuru absolvē prof. I. Zariņa vadībā.

Izstādēs piedalās no 1978. gada. No 1980. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre un asociācijas "B – 13" (1993 - 1998) biedre.

Pievērsusies visiem glezniecības žanriem, pārsvarā eļļas un temperas tehnikā. Daiļradē savdabīgi interpretējusi postimpresionisma glezniecības sasniegumus, izmantojusi plaknes glezniecību, akcentējusi kolorīta nozīmi, tiekusies pēc harmonijas polihromā glezniecībā. Monumentālajā mākslā realizēts sienas gleznojums un vitrāžas Gaiļezera 4. medicīnas māsu skolas konferenču zālē (1980, līdzautors A. Naumovs)

Sarīkojusi vairākas personālizstādes Latvijā. Piedalījusies grupu izstādēs Rīgā, Maskavā, Viļņā, Itālijā, Spānijā, Kubā, Vācijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Francijā. Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārpus tās, kā arī Valsts Mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijās, Tretjakova galerijā Maskavā un Krievijas Kultūras ministrijas īpašumā.

Ieguvusi 1. vietu Viļņas glezniecības triennālē.