Oļegs Auzers ir dzimis Rīgā, Latvijā, senā mākslinieku dzimtā. Savu pirmo rotaļu kuģīti viņš izgatavoja pirmsskolas vecumā, ciemojoties pie vectēva Viļa Liepiņa Limbažos. Pusaudža gados Oļegs pievērsās Tibetas medicīnai un filozofijai, bet 20 gadu vecumā studēja astrofiziku un kvantu mehāniku. Pēc dienesta armijā māte vēlējās, lai dēls strādātu par juvelieri Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcā. Apguvis amatu, viņš strādāja uzņēmumā "Daiļrade" un studēja Maskavas Lietišķās mākslas institūtā.
"Kad pirmo reizi ieraudzīju Faberžē darbus, sajutu vēlmi viņu pārspēt. Sudraba mākslā mani vairāk saista dzīvā daba, jo tā ietver visu – kompozīciju, proporcijas un rotaļīgas detaļas. Piemēram, 2001. gadā radītajā 128 cm augstajā un 20 kg smagajā augļu traukā – pirmajā darbā, kas iekļauts atjaunotajā Melngalvju nama sudraba kolekcijā, – līdzās augļiem, ziediem un lapām var pamanīt arī mazu zirnekli, spāri, vaboli, tauriņu, vardi, gliemezi un pat mazu tārpiņu, kas izlīdis no ābola. Veidojot šo trauku, izmantoju gan senas, gan pašizstrādātas sudraba apstrādes metodes," stāsta Oļegs.
Šobrīd viņa darinātie sudraba trauki, vāzes, brošas un citi izsmalcināti priekšmeti rotā Anglijas karalienes, Japānas imperatora, ASV prezidenta, Vācijas kancleres un citu augstu amatpersonu kolekcijas. Tie ir atrodami daudzu muzeju krājumos un veido pamatu Melngalvju nama sudraba kolekcijai Rīgā. "Mākslā galvenais ir vēstījums. Tehnika ir tikai vēstījuma čaula; meistarība ir vienkārši veids, kā nodot vēstījumu, pretī saņemot apstiprinājumu vai noraidījumu no otra cilvēka. Valkājot augstvērtīgu sudraba rotu, cilvēks sakārto pats sevi. Veidojot rotu, man ir svarīgi iepriekš redzēt cilvēku, kurš to nēsās, jo tas ļauj man nodot iecerēto vēstījumu. Es arī pats izvēlos savus klientus. Man vienmēr ir vēlme radīt ko skaistu tiem, no kuriem staro labestība, nevis tikai tiem, kuri maksā vairāk. Manu darināto brošu Anglijas karaliene Elizabete II nēsāja veselas trīs dienas – nevis tikai vienu, kā to prasa etiķete," smaida juvelieris.
Mākslinieks ir savu spēku plaukumā. Klasiska izmēra darbus un rotaslietas pamazām ir nomainījušas grandiozas sudraba kompozīcijas, kas savā izteiksmes veidā ievērojami pārsniedz tradicionālo juvelierizstrādājumu robežas. Darbu sarežģītība un smalkums ļauj tos ierindot līdzās tēlniecībai, grafikai un glezniecībai, savukārt filozofiskais zemteksts pārvērš tos par krāšņām alegorijām – unikālām esejām sudrabā.