Glezniecība

Cīrulis Ansis

Jānis

Ansis Cīrulis (1883-1942) - bija Latvijas grafiķis, gleznotājs un lietišķās mākslas meistars, Latvijas

Republikas pirmās pastmarkas meta un valsts karoga standarta autors

Ansis Cīrulis dzimis 1883. gada 25. februārī Majoros namdara ģimenē. Mācījies un beidzis Rīgas Vācu amatniecības biedrības skolu (1899 — 1902), V. Blūma mākslas skolu (1903—1904), Jūlija Madernieka mākslas studiju (1904—1906), Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolu Pēterburgā (1906). Vairākus gadus (1908—1914) ziemas laikā pavadījis Parīzē, kur papildinājies Juliāna mākslas akadēmijā. 1923. gadā ieguvis 1. godalgu Rīgas pils Sūtņu akreditēšanās zāles projekta konkursā. Saņēmis Latvijas Kultūras Fonda prēmijas 1925. un 1929. gadā, ieguvis par madarojumiem Grand Prix balvu Pasaules izstādē Briselē (1935), zelta medaļu Pasaules izstādē Parīzē (1937), par salona mēbelēm zelta medaļu 1. Starptautiskajā amatnieku izstādē Berlīnē (1938). Miris 1942. gada 15. septembrī Rīgā.

Sākumā, 1907. gadā mākslinieciskā darbība izpaudusies keramikā. Parīzē, 1914. gadā franču simbolisma ietekmē pievērsies glezniecībai. Pirmā Pasaules kara laikā gleznojis akvareļus par bēgļu un strēlnieku tēmām. 1918. gadā radījis metu pirmajai Latvijas Republikas pastmarkai. Mākslinieka glezniecībai ir raksturīga īpatnēja stilizācija un izteikta formu ritmika. Gleznojis ainavas, aktus, portretus, vēsturiskas kompozīcijas, žanra ainas īpašu vērību pievērsis senlatviešu mitoloģijai.

Darbojies fresku glezniecībā, tās izveidojot Jelgavas Laucinieku viesnīcai (1921), bērnu sanatorijai „Ogre” (1927), Dzintaru koncertzālei (1936). 1928. gadā veicis Rīgas pils Sūtņu akreditēšanās zālē griestu un sienu gleznojumus.

Grafikā strādājis galvenokārt 1920. gados, veidojot plakātus, ilustrācijas, grāmatzīmes un vinjetes. 1930. gados pievērsies dažādām lietišķās mākslas nozarēm, to tālākajā attīstībā dodot lielu māksliniecisku ieguldījumu. Veidojis metus figurālām sienas segām un ornamentāliem paklājiem īsbārkšu un saistītā gobelēna tehnikā, kas tapuši Latvju sieviešu nacionālās līgas austuvē. Pievērsies madarojuma tehnikai no 1934. gada. Projektējis mēbeļu komplektus sabiedriskām un dzīvojamām telpām, vitrāžas, veidojis metus porcelāna apgleznojumiem Kuzņecova porcelāna rūpnīcai un darbnīcai „Burtnieks”. Pēc mākslinieka projektiem darināti arī metāla kausi, svečturi un māju nosaukumi. 1939. gadā pēc mākslinieka meta kalti Rīgas pils vārti.

Līdz mūsdienām Anša Cīruļa sienas gleznojumi saglabājušies vien trijās vietās — Rīgas pils Sūtņu zālē, Dzintaru koncertzālē un bērnu sanatorijā „Ogre”.

Mākslinieks izstādēs piedalās no 1907. gada. Nozīmīgākās personālizstādes noritējušas Rīgā (1908., 1909., 1911., 1920., 1925., 1933.) Piemiņas izstādes noritējušas Rīgā (1978., 1983., 1993.).