Glezniecība

Soikans Juris

piedāvājumā 47 darbi

Juris Soikans (1920.12.IV Ludza – 1995.15.XI.Rīga)

„Visos laikos mākslinieks gan apzināti, gan intuitīvi ir radījis pasauli no sava laika apjēguma – ir dokumentējis sava laika īstenību. Tāpēc par moderno mākslu būtu uzskatāma tikai tāda māksla, kura izaug no sava laikmeta pasaules apjēguma realitātes.” / Juris Soikans /

Ļoti daudzveidīgs mākslinieks gan pēc stila, satura un tehnikas. Ap 1972. gadu glezniecībā pievērsies modernisma paņēmienos balstītām dabas stilizācijā, uzskatot, ka tās atspoguļo kibernētisko estētiku, pieņēmis tām „maģiskā reālisma” apzīmējumu un izveidojis to par glezniecības virzienu.

 

Juris Soikans - gleznotājs, grafiķis, mākslas zinātnieks. Dzimis pašvaldības un sabiedriskā darbinieka Jezupa Soikana ģimenē Ludzā. Brālis Nikolajs Soikans – grafiķis. 1940. gadā beidzis Ludzas valsts komercskolu, no 1940 – 1944. gadam mācās Latvijas Mākslas akadēmijā, kur viņa skolotāji bija A. Annuss, L. Svemps, V. Tone, K. Miesnieks, no 1945.-1990. gadam dzīvo un strādā Vācijā, Dortmundē, no 1990.-1995. strādājis Rīgā par viesprofesoru LU, RTU, LKA, LMA.
          Ļoti daudzveidīgs mākslinieks gan pēc stila, satura un tehnikas. Strādājis dažādās vizuālās mākslas jomās, rakstījis kritiku, esejas par mākslu un mākslas teoriju, skolas gados komponējis. Gleznojis bēgļu tematikai veltītu ciklu „Zem svešās debess”(1945-46) kubisma, ekspresionisma tradīcijās, no 1950.-1960. gadam eļļas gleznās pievērsies konstruktīvisma estētikā sakņotai formu ģēometrizācijai. No 1966.-1982. gadam attīstījis kibernētiskās estētikas teoriju kā modernās mākslas pedagoģijas modeli, popularizējis to. Ap 1972. gadu glezniecībā pievērsies modernisma paņēmienos balstītām dabas stilizācijā, uzskatot, ka tās atspoguļo kibernētisko estētiku, pieņēmis tām „maģiskā reālisma” apzīmējumu, numurējis darbus un nosaucis tos „Maģiskais Reālisms”. Gleznojis un zīmējis radošu personību portretus.

 

          Izstādes: no 1942. gada izstādījies aptuveni 260 izstādēs (54 no tām personālās):
ASV (16), Anglijā (9), Austrālijā (3), Austrijā (2), Čehija (1), Dānijā (3), Francijā (3), Holandē (4), Itālijā (1), Kanādā (11), Latvijā (12), PSRS (3), Spānija (1), Šveicē (1), Tasmānijā (1), Ungārija (1), Vācijā (148), Vatikānā (1), Zviedrijā (7).

          Publikācijas: ap 250 publikāciju par mākslas jautājumiem trimdas un vācu presē:1966. – grāmata „Jūlijs Jēgers un latviešu māksla”, Daugavas apgāds Stokholmā; 1983. – grāmata „Mākslas kritika un esejas”, Astras apgāds, Toronto.

        Ap 250 publikāciju par mākslas jautājumiem trimdas un vācu presē:1966. – grāmata „Jūlijs Jēgers un latviešu māksla”, Daugavas apgāds Stokholmā; 1983. – grāmata „Mākslas kritika un esejas”, Astras apgāds, Toronto.

 

          Apbalvojumi: 1949. ģenerāļa K. Goppera fonda laureāts - grafikā, ASV; 1952. Pāvesta stipendija Romā; 1958. ALA Kultūras Fonda godalga - izstādē „Zem svešām debesīm” (cikls temperā), ASV; 1973. prof. R.Zariņa fonda laureāts – Ekslibris, ASV; 1979. Bīskapa J. Rancāna fonda laureāts – glezniecībā, Kanāda;1979. Itālijas Akadēmijas loceklis; 1981. Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras fonda (PBLA KF) laureāts – glezniecībā un pedagoģijā,       ASV; 1982. A. Jūrdža fonda laureāts – glezniecībā un grafikā, Vācijā (VFR); 1987. Amerikas Latviešu katoļu Apvienības laureāts – sakrālā mākslā, ASV; 1991. RTU goda doktors, Latvija .

          Vairāki J. Soikana darbi atrodas Vācijas zemju – Nordrhein–Westfalen, Rheinland–Pfalz un Bavārijas valdību īpašumā, kā arī bijušās VFR prezidenta pilī Villa Hammerschmidt un Vācijas, Šveices, Zviedrijas un Latvijas mākslas muzejos un privātās mākslas kolekcijās.