Glezniecība

Annuss Augusts

piedāvājumā 1 darbs

August Annuss (1893-1984)

Mācījies Liepājas pilsētas krievu skolā, kur arī parādījās viņa pirmā interese par mākslu. Pirmos iespaidus mākslā guvis Pēterburgā, apciemojot brāli.

1913. gadā A. Annuss dodas uz Kijevas mākslas skolu, bet kara dēļ mācības tiek pārtrauktas un viņš dodas uz Pēterburgu, kur tolaik apmetušies viņa vecāki. Pēterburgā topošais mākslinieks iestājas Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā, tāpat apmeklē arī Zeidenberga mākslas studiju, bet vakaros dodas uz Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolu, kur Kuindži darbnīcā tolaik māca Rērihs, Čimona un Rilovs. Štiglica skolā, mācīdamies fresku glezniecību, Annuss strādā arī V. Šučajeva darbnīcā Mākslas akadēmijā un iestājas arī Pēterpils universitātes vēstures un filoloģijas fakultātē.

1918. gadā viņa ģimene atgriežas Liepājā. Pēc 1918. gada Annuss strādā par zīmēšanas skolotāju Liepājā un glezno dekorācijas turienes Jaunajam teātrim (1921 – 23). Tolaik apceļo arī Lejaskurzemi.

1923. gadā mākslinieks dodas ceļojumā uz Spāniju, un kopumā 1920., 30. gados studiju nolūkos viņš ir apmeklējis Franciju, Spāniju, Vāciju, Austriju, Holandi, Beļģiju, Somiju, Angliju, Itāliju. 1923. gadā Annuss iestājas Latvijas Mākslas akadēmijā J. Tillberga figurālajā darbnīcā, un 1926. gadā to pabeidz ar diplomdarbu “Liepājas kuģu būvētavā”.

No 1923. gada viņa darbi parādās Neatkarīgo mākslinieku vienības izstādēs Rīgā. 1928. – 32. gados Annusa darbi tiek eksponēti arī Latviešu mākslinieku biedrības izstādēs.

Kopš 1933. gada A. Annuss ir mākslinieku biedrības Sadarbs biedrs un piedalās tās izstādēs, kā arī Kultūras fonda un valsts rīkotajās ārzemju izstādēs.

1930. gadi ir ražīgākais laiks mākslinieka daiļrades Latvijas posmā.

Kopš 1932. gada (izņemot 1940./41.g.) Annuss strādājis par pedagogu Latvijas Mākslas akadēmijā, mācījis aktu zīmēšanu.

1944. gadā ar ģimeni (sievu un bērniem) dodas uz Vāciju. Tur Ravensburgā kopā ar tēlnieku Mauru un arhitektu U. Albertu sarīko mākslas izstādi. Elsingenā savukārt noorganizē Latvju mākslinieku apvienību un bijis tās priekšsēdētājs līdz izceļošanai uz ASV 1949. gadā. Tajā laikā A. Annuss ir piedalījies Latvijas un Baltijas mākslinieku darbu izstādēs Vācijā (1945 – 49), Hāgā, Amsterdamā, Parīzē (1949).

Dzīvojot Ņujorkā, Amerikas Latviešu apvienības Kultūras birojā mākslinieks vada tēlotāju mākslu sekciju, piedalās Kultūras fonda, Kultūras dienu un dziesmu svētku mākslas izstāžu organizēšanā, pats arī piedaloties tajās.

Bijis arī viens no “4 grupas” (A. Annuss, F. Milts, M. Krūmiņš, J. Gailis) dalībniekiem.

Sākot ar 1950. gadu strādājis stikla glezniecībā, gatavojot baznīcu logus un 1953. – 63. gados mācot šo nozari Ņujorkas pilsētas koledžā.

Sarīkojis savas personālizstādes 70 un 80 gadu jubilejās.

1924. gadā saņēmis Neatkarīgo mākslinieku vienības goda balvu, 1930. gadā – Latvijas Kultūras fonda balvu, 1933. – Latvijas Kultūras fonda prēmiju, 1956. – ALA Kultūras fonda godalgu, 1970. un 1976. gadā – godalgas T. Cirķeļa rīkotajās tematiskās mākslas sacensībās Klīvlendā, 1977. – PBLA Trimdas Tautas balvu (par sniegumiem glezniecībā).

Augustam Annusam ir raksturīgas monumentālas figurālas kompozīcijas, kurās savijas ikdiena ar dzeju, īstenība ar teiksmu. Tāpat viņa darbos dominē strādnieku, zemnieku un zvejnieku tēli, mākslinieks gleznojis tautas neatkarības cīņu alegorijas, viņam tuvi bijuši krusas ļaudis un to gaitas. A. Annuss bieži saviem tēliem piešķīra kādu dzejiskas metaforas nozīmi. Latviskā tematika māksliniekam tuvos veidolos un kompozīcijās guva kādu vispārēju cilvēcisku nozīmi un skanējumu. Viņa daiļradē sastopami tikai daži portreti, nedaudz kluso dabu un ainavu, pārējie darbi saistīti ar sadzīves, vēsturisko vai reliģisko žanru, kailfigūru, teiksmu un alegoriska rakstura gleznojumiem.

1920. gados un 30. gadu sākumā mākslinieks guva ievērību ar lieliem, izvērstiem zemnieku, zvejnieku un strādnieku dzīves un darba tēlojumiem. Šiem darbiem raksturīga monumentāla pieeja, savdabīgs izgaismojums, pasmags tipāža sniegums. 1930. gadu otrajā pusē viņa darbu saturs kļūst intīmāks, šajā laikā Annuss arī atklājis sievietes ķermeņa vitalitāti un skaistumu. Savukārt trimdas periodā viņa glezniecībā parādās daudz simbolu.

Darinājis arī altāra gleznas (Jēzus baznīca Rīgā u. c.), ko turpinājis darīt arī trimdas gados.

  1. Annusa daiļradē J. Siliņš izdala četrus glezniecības veidošanās posmus:

1)      1922. – 26. gadi – dekoratīvā naturālisma posms;

2)      1927. – 30. gadi – raksturīga tieksme uz lineāri noslēgtu formu monumentālā uztverē;

3)      No 1931. gada – pāreja uz atvērtu tonālās glezniecības formu ar diženuma iezīmēm;

Trimdas gados – atgriešanās, vismaz daļēji, pie linearitātes uzsvēršanas.