Glezniecība
Āriņš Leonīds
piedāvājumā 3 darbi
Leonīds Āriņš (1907-1991)
Darbā dominē iztēle un fantāzija. Daudz strādājot, izkopjot zīmējumu, vērojot dabu mākslinieks kļuvis lakonisks, tiecas radīt savus simbolus, pasaules redzējuma kodu. Jau 30. gados atšķirībā no tā laika valdošās beļģu glezniecības ietekmes meklējis citus krāsu, faktūru, līniju, siluetu aktivitātes kāpinājuma līdzekļus, pārstrādājot franču postinpresionistu un fovistu, vācu ekspresionistu u. c. skolām raksturīgo savā interpretācijā. Āriņa darbi nav ietilpināmi tradicionālos žanros vai virzienos.
Savrupa personība latviešu mākslā. Dzīvojis un strādājis Tukumā. No 1925. gada līdz 1942. gadam ar pārtraukumiem studē glezniecību LMA. Nozīmīgs Āriņa veikums Latvijas kultūras dzīvē ir Tukuma mākslas (vēlāk - mākslas un novadpētniecības) muzeja dibināšana. Bijis pirmais tā vadītājs (1938 – 1953).
Dzimis Rīgā, bet bērnība pagājusi Lubānas pusē. Jau Rupsalas pamatskolā, 1920. gadā sarīkojis savu pirmo zīmējumu un akvareļu izstādi, 1922. gadā tolaik populārajā jaunatnes žurnālā „Jaunības Tekas” publicēts viņa zīmējums.
Tukumā vidusskolas gados rodas draugi ar līdzīgām interesēm – Kārlis Neilis un Ansis Artums. Viņi glezno un rīko plašākas kopējās izstādes.
No 1925. gada līdz 1942. gadam ar pārtraukumiem studē glezniecību LMA. Akadēmiskā mācību programma nesaista un Leonīds Āriņš tiecas strādāt patstāvīgi. Apmeklē Voldemāra Tones, Romāna Sutas, Niklāva Strunkes, Teodora Zaļkalna darbnīcas, interesējas par Voldemāra Matveja un Jēkaba Kazaka darbošanos. No pasaules meistariem saista Vinsents van Gogs un Anri Matiss. Leonīds Āriņš nenorobežojas kādas noteiktas skolas ietvaros un nenoliedz radošas ietekmes, aizguvumus. Viņa daiļradē var sazīmēt franču glezniecības ietekmes ar fovismam raksturīgo krāsu pārsvaru: Matisa, Bonāra, Mazarela, Fajumas portretu, kā arī lietuviešu glezniecības iezīmes.
Izstādēs piedalās kopš 1936. g. (personālizstādes: 1977. g., 1978. g., 1984. g., Rīgā, arī Madonā, Tukumā un citās pilsētās).
Darbos dominē iztēle un fantāzija. Daudz strādājot, izkopjot zīmējumu, vērojot dabu kļūst lakonisks, tiecas radīt savus simbolus, pasaules redzējuma kodu.
Nozīmīgs Āriņa veikums Latvijas kultūras dzīvē ir Tukuma mākslas (vēlāk - mākslas un novadpētniecības) muzeja dibināšana. Bijis pirmais tā vadītājs (1938 – 1953). Par pamatu muzejam kļuva Leonīda Āriņa gleznu privātkolekcija, kas tapusi studiju laikā. Kad mākslas patiesību pretstatīja tā laika ideoloģijai, viņš pameta šo darbu. No 1938.- 1941. gadam Tukuma pilsētas bibliotēkas vadītājs, no 1941-1968. gadam ar neilgu pārtraukumu strādājis par pedagogu Tukumā. No 1968. gada pensijā, nodarbojas tikai ar gleznošanu. No 1945.-1950. gadam un no 1969.gada Latvijas PSRS Mākslinieku Savienības biedrs.
Leonīds Āriņš apbalvots ar: Latvijas PSR Mākslinieku Savienības goda rakstu 1977. gadā; LPSR Kultūras Ministrijas goda rakstu 1977. un 1986. gadā; LPSR Augstākās Padomes goda rakstu 1987. gadā.
Izmantotie avoti: katalogs "Leonīds Āriņš", Tukums:Tukuma muzejs, 1994.