Glezniecība

Pelše Rūdolfs

piedāvājumā 0 darbi

Rūdolfs Jēkabs Pelše (1880-1942)

Beidzis Štiglica Centrālo tehnisko zīmēšanas skolu Pēterburgā, 1905. gadā kļuvа par lietišķās mākslas mākslinieku keramikas specialitātē, pēc tam bijis šīs skolas keramikas darbnīcas pedagogs.

No 1906.-1922. gadam strādā Ukrainā , Poltovas guberņas Mirgorodas mākslas rūpnīcas skolā par zīmēšanas, gleznošanas un kompozīcijas skolotāju, keramikas darbnīcas māksliniecisko vadītāju, direktora palīgu 1908-1916. gadam, līdz 1918. gadam bijis šīs skolas direktors. Iestājies darbā Padomju Ukrainas Veselības aizsardzības un Tautas saimniecības komisariātā (1919-23). 1923. gadā atgriezies Latvijā, strādā par zīmēšanas skolotāju Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā. Uzaicināts darbā Mākslas Akadēmijā, kur noorganizējis un vadījis keramikas meistardarbnīcu no 1924.- 1940., profesors no 1931. gada, Mākslas Akadēmijas prorektors no 1932. gada. Pelše savācis un sakārtojis Latvijas keramikas kolekciju Sevras manufaktūras muzejam Parīzē, bijis viens no galvenajiem 1. Latvijas daiļamatniecības izstādes 1937. gadā organizētājiem. No 1941. gada izsūtījumā Kazahijā, kur miris.

            R. Pelše bija pirmais profesionāli sagatavotais latviešu keramiķis. Teicami apguvis dažādas keramikas tehnikas un materiālu izmantošanu. Darinājis vāzes, dekoratīvus šķīvjus (4. dekoratīvus šķīvjus Poltavas kaujas piemiņai, 1909; atradās Pēterburgā Ziemas pilī) un monumentāli dekoratīvu keramiku.

            Darbi eksponēti Latvijas un ārzemju izstādēs. Starptautiskā mākslas un tehnikas izstādē Parīzē 1937. gadā., kur apbalvots ar goda diplomu un „Grand Prix”.

Latvijā – ar Triju zvaigžņu ordeni (3. šķira, 1933.) un Atzinības krustu (3. šķira, 1939, sakarā ar MA 20 gadu darbību). Pelšes darbi atrodas Latvijas Mākslas muzejā, Latvijas Vēstures muzejā, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, Sevras manufaktūras muzejā Parīzē un privātās kolekcijās.