Glezniecība

Madernieks Jūlijs

piedāvājumā 2 darbi

Jūlijs Madernieks (1870.27.II – 1955.19.VII)

Jūlijs Madernieks ar tautas mākslas tradīciju, folkloras un dabas motīvu savdabīgo interpretāciju, iekļaujas sava laika latviešu arhitektūrai raksturīgajā nacionālā romantisma strāvojumā. Arī šajā darbā rūpīgi izvēlētajā kompozicionālajā uzbūves struktūrā, iekļāvis tajā brīvas improvizācijas elementus, galvenokārt savdabīgus gleznieciskās dabas motīvus.

1891. – 92. gados Jūlijs Madernieks apmeklējis zīmēšanas nodarbības Rīgas Vācu amatniecības biedrības skolā. 1898. gadā beidzis Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas dekoratīvās glezniecības nodaļu, kur mācījies kopš 1892. gada. 1899. – 1900. gados kā skolas stipendiāts papildinājies ārzemēs, pārsvarā Francijā (Parīzē), Vācijā.
20. gadsimta sākumā J. Madernieks dzīvojis Pēterburgā, strādājis lietišķās grafikas jomā (plakāti, pastkartes). Tāpat viņš darbojies mākslinieku pulciņā “Rūķis”.
1902. gadā mākslinieks atgriežas Rīgā, kur strādājis par kompozīcijas un zīmēšanas skolotāju A. Birģeles lietišķās mākslas skolā, Rīgas Daiļkrāsotāju palīdzības biedrības zīmēšanas skolā, kā arī vairākās privātās mācību iestādēs.
1904. – 14. gados J. Madernieks vadījis savu mākslas studiju Rīgā.
Izstādēs mākslinieks piedalījies kopš 1901. gada. Personālizstādes bijušas Rīgā (1920, 1951). Piemiņas izstādes Rīgā (1970, 1981).
Daiļrades agrīnā posma (1902 – 1907) darbiem (grāmatu un lietišķā grafika, gleznojumi) raksturīgas jūgendstilam tuvas iezīmes. Ar tautas mākslas tradīciju, folkloras un dabas motīvu savdabīgo interpretāciju J. Madernieks iekļaujas tā laika latviešu arhitektūrai raksturīgajā nacionālā romantisma strāvojumā.
Latviešu tautas mākslas paraugu, jo sevišķi audumu rakstu izpēte tuvina mākslinieku formas ģeometrizācijai, kas turpmākajos gados izpaužas viņa ornamentālajos zīmējumos un arī grafikā. Ievērojot ģeometriskā ornamenta grafiskās īpatnības un rūpīgu kompozicionālās uzbūves struktūru, iekļāvis tajā brīvas improvizācijas elementus, galvenokārt savdabīgus gleznieciskās dabas motīvus.
J. Madernieks bija viens no nozīmīgākajiem latviešu profesionālās lietišķās mākslas veidotājiem, kā arī spilgtākais latviešu ornamenta meistars 20. gadsimta sākumā. 1913. gadā viņš izdevis krājumu “Ornaments”, kas ir pirmais šāda rakstura izdevums latviešu lietišķajā mākslā, un 1930. gadā krājumu “Raksti”.
Mākslinieks veidojis dzīvojamo telpu interjeru un mēbeļu projektus, izstrādājis arī dekoratīvo tekstiliju metus.
Darbojies lietišķajā grafikā, preses un grāmatu grafikā. Gleznojis ainavas eļļas un akvareļa tehnikā. 1920. un 30. gados pievērsies Pededzes ainavu ciklam ogles zīmējuma un akvareļa tehnikā.
Sākot ar 1904. gadu J. Madernieks publicējis rakstus par mākslu Latvijas presē.
Apbalvots ar Francijas Mākslas un Tautas izglītības ministrijas Tautas izglītības darbinieka goda titulu (1926).
Kopš 1944. gada Mākslinieku savienības biedrs.



Izmantotā literatūra:
1) Latviešu tēlotāja māksla 1860 – 1940. Atb. red. S. Cielava – Rīga, 1986.
2) Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Atb. red. A. Vilsons – Rīga, 1996 – 2. sēj.