Glezniecība

Kļava Gunārs

piedāvājumā 24 darbi

Gunārs Kļava (25.04.1933. Priekulē – 03.06.1989. Rīgā)

GLEZNOTĀJS, GRAFIĶIS, GRĀMATU ILUSTRATORS, MĀKSLAS ZINĀTNIEKS

Gunārs Kļava dzimis Priekulē 1933.gadā. Ģimenes klejojumu gaitas viņu aizvedušas uz Liepāju, kur aizrit pamatskolas gadi. Topošais mākslinieks bieži apmeklē Liepājas teātra izrādes, kas uz viņu atstāj milzīgu iespaidu, jo zēns pēc atmiņas zīmē izrāžu dekorācijas. Jau dzīvojot Rīgā uz Ameriku emigrējušā brālēna, diplomēta arhitekta R.Lāča atstātie zīmējumi, rasējumi un skices rada impulsu iestāties J.Rozentāla mākslas vidusskolā, kas tiek pabeigta ar izcilību. 1970. gadā ar izcilību tiek pabeigta arī Latvijas Mākslas akadēmija, Mākslas vēstures un teorijas nodaļa ar diplomdarbu „Renato Gutuzo” (vadītājs E. Kļaviņš)

1953

beidzis J. Rozentāla mākslas vidusskolu

1964

sācis piedalīties mākslas izstādēs

1970

beidzis Latvijas Valsts Mākslas akadēmiju

1970

uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā

          G.Kļavas lielā pieredze stājgrafikā un grāmatu ilustrācijās zināmā mērā ietekmējusi arī glezniecības manieri, radot viņam vien raksturīgo rokrakstu un stilu. Darbos atspoguļojas arī mākslinieka literārā pieredze, kā arī erudīcija vēsturē, ģeogrāfijā, mūzikā. Gleznās vizualizācija metaforiski savijas ar poētiskumu. Mākslinieks brīvi strādā dažādās tehnikās, formu stilistiskajā risinājumā elastīgi pakļaujoties un atklājot konkrētās tēmas būtību. Gleznas atklāj mākslinieka pārdzīvojumus un to radīto plašo emociju un izjūtu gammu, viņa nepakļaušanos oficiālās mākslas politikas dogmām. Vairāki Gunāra Kļavas 60-to gadu darbi ir uzskatāmi par unikāliem nonkonformisma darbiem Latvijā.

            G.Kļavas gleznu kolorīts var būt divējāds – visbiežāk kompozīcijas skaidrību un noteiktību akcentā paasas, kontrastējošas krāsas, tīri, piesātināti toņi, bet kopš sešdesmitajiem gadiem sastopama arī tonālā glezniecība, kas rada silti lirisku noskaņu un kopozīcijas aizved līdz bezpriekšmetiskai glezniecībai.

            Mākslinieka liriskais varonis atklājas gan savdabīgā emocionālā, mazliet vientulīgā vai nostalģiskā, gan izteikti dramatiskā pasaulē. Tas nes sevī domu par esamības jēgu, attiecībām ar pasauli, prāta un emociju sadursmi.

            Pats mākslinieks ir atklājis, ka viņu ir saistījusi pasaules „bilde”. Lai arī dzīvē dažādu iemeslu dēļ laiku pa laikam ir nācies pamest glezniecību, viņš daudz „gleznojis galvā”, savās domās. To liecina arī viņa meitas Sarmas teiktais: „Šķiet, ka visi viņa darbi bija izdomāti galvā, jo viņš strādāja ļoti ātri, bez grūtībām un radošām mokām”. Mākslinieks ir atzinis, ka viņam tuva pasaules poētiskā uztvere un vārda jēdzieniski vizuālā izjūta.

Personālās izstādes:

1985

VI

ZRA „Biolar” pārvaldes zāle, Olaine

1985

IV

Liepupes vidusskola, Limbažu rajons

1984

IX

Sanatorija „Saulstari”, Ogre

1984

IV

Ziemeļaustrumu elektrotīklu Alūksnes tīklu rajons

1983

XI

Mākslinieku nams, Rīga

1983

IX

Sanatorija „Saulstari”, Ogre

1983

IX

Zvejnieku kolhozs „Selga”, Lapmežciems

1983

VI

Mākslinieku nams, Rīga

1983

IV

Rīgas pilsētas 30. bibliotēka

1981

VI

Ainažu kultūras nams

1980

IV

Apes vidusskola

1980

IV

Alūksnes vidusskola

1978

IV

Zvejnieku kolhozs „Carnikava”

1976

XII

Ūdens sporta bāze Jūrmala, Lielupe

1977

XI

Grāmatnīca „Mākslas grāmata”

1977

 

BASB Sporta biedrības „Daugava” ūdenssporta bāze, Rīga

Grupu izstādes:

1994

VII

„Latviešu mūsdienu autoru gleznas, grafika, lietišķā māksla”, galerija „Ars Longa”, Rīga

1984

I

6. republikas grāmatu grafikas izstāde

1980

XII

4. miniatūru grafikas izstāde, Republikāniskais Zinību nams, Rīga

1980

VII

„Stājgrafika šodien” – 8. republikas grafikas izstāde

1980

III

Republikas karikatūristu 6. darbu izstāde, Mākslinieku nams, Rīga

1979

V

Latvijas padomju grafika, Ļvova

1978

XI

4. republikas grāmatu grafikas izstāde, Mākslinieku nams, Rīga

1978

IV

„Mākslas dienu ‘78” grafikas izstāde

1977

XII

Tallinas ceturtā grafikas triennāle

Gunāra Kļavas noformētās grāmatas

1964. gads

zinātne, fantastika, piedzīvojumi, krājums „Pavadonis”

 

Žanis Grīva „Divi cilvēki jūrā”

 

Renāta Vigano „Anjēze iet nāvē”

1965. gads

„Pēteris Stučka laikabiedru atmiņās”

 

E. Hemingvejs „Kilimandžaro sniegi”

 

Verkors – stāsti „Kad jūra klusē”

 

C. Dinere „Pieneņu ceļš”

 

J. Bondarevs „Klusums”

 

N. Bažanovs „Rahmaņinovs”

 

Райс, Рейзин «В воздухе латышский Режицкий»

1966. gads

V. М. Angarskis „Oļegs Popovs”

 

J. Vinokurovs „Daudzveidība”(dzeja)

 

L. Vāczemnieks „Kad apses tvīkst”

 

A. Bikčentajevs „Adjutanti nemirst”

 

N. Frīds „Dzīvais piemineklis”

 

G. Cīrulis „Melnais ozols”

 

N. Kaļma „Apburtais krekls”

 

S. Gonionskis „Sandino”

 

Ļ. Rubinšteins „Krietnais Eibs”

 

I. Muzikantiks „Imants Sudmalis”

 

I. Indrāne „Cepure ar kastaņiem”

 

M. Ļašenko „Stāsti par padomju ģerboni”

 

Ļ. Ņikuļins „Laimīgu Jauno gadu!”

 

P. Dreimanis „Mūsu ģimene”

 

V. Tekerijs „Liekulības tirgus”

1967. gads

V. I. Korni „Moris un Londonas kraukļi”

 

Ļ. Tolstojs „Augšāmcelšanās”

 

V. Luščevskis „Atceros ,visu atceros”

 

I. Klepers „Saruna ar desmit mīlestībām”

 

J. Stradiņš „Ķīmiķi ,kuru vārdi ir jāzina”

 

J. Volpers „Ķīmija pārtikas rūpniecībā”

 

S. Usmans „Svelmainais vējš”

 

P. Neruda „Zvanu avots”

 

S. Ziemelis, A. Gusevs „Pīlādzis”

1968. gads

V. Kepens „Siltumnīca”

 

S. Usmans „Pasta pārvedums”

 

Hanss L. Jepsens „Paradīzes māja”

 

M. Tvens „Toma Sojera piedzīvojumi”

 

G. Rudzītis „Ķīmija”

 

I. Muravjova „Andersens”

 

A. Moruā „Trīs Dimā”

 

Г. Горский «Пятое время года»

1969. gads

„Latviešu un cittautu literatūra”

 

S. Hmeļņickis „Prževaļskis”

 

„Mūžības granītā cirsts”

 

Z. Subotina „Diženais un vienkāršais”

 

P. Zeile „Zem ziemeļu zvaigznēm”

 

E. T. A. Hofmanis „Laimētā līgava”

 

Dž. Apdaiks „Kentaurs”

1970. gads

J. Semjonovs „Majors Viesulis”

 

Z. Voskresenska „Mātes sirds”

 

S. Zarņickis „Čičerins”

 

Ahto Levi „Pelēkā Vilka piezīmes”

 

A. Imermanis „Viesnīcas „Holivuda” rēgi”

 

A. Imermanis „Hamburgas orākuls”

 

M. Tvens „Haklberija Fina piedzīvojumi”

 

S. Moems „Mēness un penijs”

 

D. Avotiņa „Nenogaliniet stirnu”

1971. gads

P. Astašenkovs „Kurčatovs”

 

A. Imermanis „Mortona piramīda”

 

„Mātei” (dzeja)

 

J. Marcinkēvičs „Mindaugs”

 

N. Ņekrasovs „Dzejas izlase”

 

„Acis”

 

„Kamēr mēs vēl dzīvi” poļu dzeja

 

В. Брутане «Вся золотая   листва»

1972. gads

L. Purs „Gaismēnas”

 

E. Bēkmane „Leijer kaste”

 

Č. Dikenss „Lielās cerības” (2 varianti)

1973. gads

E. Hjūzs „Bernards Šovs”

 

„Apvāršņi atbalso”

 

V. Brjusovs „Zeme un sapnis”

 

R. Luginska „Polonēzē pa Poliju”

 

E. Lukjanskis „Bez žēlastības”

1974. gads

A. Imermanis „Lidmašīnas krīt okeānā”

 

„Sāls maize” baltkrievu dzeja

 

A. Dima „Grafs Monte-kristo”

 

А. Курций «Беды солнца»

1975. gads

V. Ardamatskis „Atmaksa”

 

Dž. Čīvers „Brigadieris un golfa kluba atraitne”

 

J. Čurļonīte „Atmiņas par M. K. Čurloni”

1976. gads

Dora Alonso „Neaizsargātā zeme”

 

А. Гуревич «Поющие лошади»

1977. gads

J. Fabriciuss ”Leģendārais komandieris”

 

N. Čukovskis „Fregašu komandieri”

 

E. Lukjanskis „Memento mori”

 

A. Girskis „Esmu misionārs”

 

L. Nagle „Atspulgi Ludzas ezeros”

 

Z. Bjaduļa „Lakstīgala”

 

I. Skorins „Mēs – no kriminālās meklēšanas dienesta”

 

J. Čobanu „Tilti”

 

B. Gudriķe „Teodors Lācis”

1978. gads

O. Gravītis „Izcilākie tautas kori”

 

J. Voskresenskis „Latviešu padomju balets”

 

J. Tomans „Dons Žuans”

 

Ž. Verns „Noslēpumu sala”

 

B. Čehoņins „Austrālieši savās mājās”

 

A. Sespedess „Sātana metāls”

 

A. Brigadere „Kristīnes stāsts”

 

T. Treicis „Rūpes”

 

„Ļeņins par Ļevu Tolstoju”

 

A. Netu „Ar sausām acīm”

 

O. Vācietis „Antracīts”

 

Ā. Elksne, J. Grots „Vēstules tālajai zvaigznei”

 

А. Якубанс «Реставрация бабочек»

1979. gads

„Mozaīka”

 

A. Klotiņš „Alfrēds Kalniņš”

 

A. Lielais „Pie Zambezi un Njasa ezera”

 

B. Krumovs „Kādā Alpu virsotnē”

 

V. Heinesens „Melnais katls”

 

R. Alders , L. Dzeguze „Viena mūža par maz”

 

„Gaismas pilna pilsēta” Ščecinas antoloģija

 

„Tie ,kas maizi ēd” liet. noveles

1980. gads

O. Rikmanis „Nedarbiem neiznāk laika”

 

Č. Jančarskis „Lācīša Ļekausīša burvju ripa”

 

J. Marcinkēvičs „Mažvids”

 

A. Jakubāns „Burves aiziešana”

 

„It visur Ļeņina elpu jūt”

 

M. Grēviņš „Lonīds Leimanis”

1981. gads

I. Strautmani, G. Asaris „Laikmeta ritmi”

 

Ž. Verns „Piecas nedēļas gaisa balonā”

 

„Zvani vētrā” gruzīnu noveles

 

Č. Huseinovs „Muhameds, Mameds, Mamišs”

1982. gads

I. V. Dubrovickis „Mums cita ceļa nav”

 

„Brālības rīti” (dzeja)

 

G. Cīrulis „Mīlais, nesteidzies”

 

A. Imermanis „Nāve zem lietussarga”

 

Ē. Strods „Apmulsums”

1983. gads

M. Ibrahimbekovs „Lai viņš paliek pie mums”

 

A. Upītis „Glabājiet cilvēcību”

 

R. Gviraldess „Dons Segundo Sombra”

 

O. Rikmanis „Kuģi neiet pēc noteiktā kursa”

 

G. Cīrulis „Trimarāns”

 

K. Simonovs „Gaidi mani”

 

U. Krasts „Melodijas uz zāģa”

 

A. Caune „Sūrums un veldze”

1984. gads

„Iet bērni pa Kijevu”

 

A. Kolbergs „Atraitne janvārī”

 

A. Koļcovs „Kur Jūs dienas tās…”

 

V. Melgalve „Es biju ezis”

 

V. Belševica „Nelaime mājā”

1985. gads

V. Krile „Nepiekrāp mani”

 

O. Gūtmanis  „Saulgrieži”

 

R. Paroleks  „Baltijas literatūras salīdzinoša apcere”

 

„Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorija”

1986. gads

LPSR rakstnieku savienības vizītkarte

 

A. Imermanis  „Izziņas koka ābols” (krievu val.)