Porcelāns

Mickeviča Valērija

Maskas

Valērija Mickeviča (1921-2008)

60. gadu sāk. Mickeviča daiļradē notika pavērsiens t.s. skarbā stila virzienā – kāpinātas ekspresijas meklējumi gan romantiskas satrauktības un patosa, gan liriski stāstoša ievirzē. Mickevičas plastikā vērojamas racionāli ritmizētas, vienkāršotas un skaldņotas formas (“Uz zvaigžņotām tālēm”, 1963; “Lāčplēsis un Laimdota”, 1965; “Kosmoss”, 1969). 70. gados Mickeviča turpināja strādāt vienkāršotās formās (šamotā – noapaļotās, metālā – skaldņotās), tomēr materiālu neestetizēja. Māksliniece darinājusi vispārinātus tēlus, kuriem raksturīga nopietna, pat skarba emocionālā tonalitāte (“Māte un bērns”, 1971; “Vingrotāja ar bumbu”, 1978; “Trīs māsas”, 1976; “Dainu tēvs”, 1985).

Izstādes Rīgā (1978, 1981), Kauņā (1989, kopā ar V. Titānu un J. Sīmani). Piedalījusies Astoņu tēlnieku grupas izstādes (1957, 1963, 1972). Darbi izstādīti arī ārzemēs (Vācijā 1964, Ungārijā, Polijā 1970). ¹

¹ - L. Šmite E. Mērķtiecība // Lit. Un Māksla, 1981, 4.XII.  L. Bremša