Grafika
Stankēvičs Aleksandrs
piedāvājumā 3 darbi
Aleksandrs Stankēvičs (1932-2015) Gleznotājs, ilustrators.
Aleksandrs Stankēvičs ir mākslinieks, kurš aktīvi darbojies dažādos laika periodos radoši, blakus veicot pedagoga darbu Latvijas Mākslas akadēmijā. Plašs ir mākslinieka devums Latviešu grāmatu grafikas attīstībā, kurš vairākkārtīgi novērtēts ar atzinību, prēmijām, diplomiem. „Paņēmienu izkopšanā, kā arī dzejas interpretācijā, vispār tai laikā lielākie nopelni ir O. Ābelītem, A. Stankevičam un G. Krollim” (Z. Kuple „Latviešu grāmatu grafika”).
Darbojies arī monumentālajā glezniecībā un stājglezniecībā. Savulaik viņa darbi bijuši vieni no centrālajiem republikāniskajās un vissavienības izstādēs. Stājglezniecībā darbojies portreta, vēsturiskā žanra glezniecībā. Izmantojis galvenokārt eļļas tehniku. Darbos izmantota laikmetam atbilstoša stilistika, izmantojot novatoriskus tehnikas paņēmienus.
A. Stankēvičs ir mākslinieks, kuru var pieskaitīt augstas raudzes profesionāļiem.
1950 - JRRMV, Dekoratīvās tēlniecības nodaļa
1956 – ar izcilību beidz LVMA Glezniecības nodaļu, diplomdarbs „Ar uguni un zobenu” (vad. O. Skulme)
1956 – 1962 - Strādājis kombinātā „Māksla”
1962 – LMA Interjera un iekārtas katedras pasniedzējs
1972 – Docents
1975 – 1999 – Grafikas nodaļas vadītājs, profesors
Izstādēs piedalās kopš 1956. gada
Personālizstādes:
Rīgā (1982 – 1983), Dolē (1986)
Grupas izstādes:
Rīgā (1971 kopā ar G. Cīlīti, U. Mežavilku)
Mākslinieku Savienības biedrs no 1964.
LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks no 1974. gada.
Mākslinieks devis lielu ieguldījumu Latvijas grāmatu grafikas attīstībā, veidojot grāmatu kā vienotu literatūras un mākslas ansambli.
(V. Šekspīra kopotie raksti O. Balzaka „Nezināmais šedevrs”, J. Raiņa „Ave Sol”, Omara Haijama „Četrrindes”, A. Stankeviča „No Braku kalna”, H. Ibsena „Pērs Gints”, Stendāla „Vanina Vanini”, A. Grīna „Daiļdarbi un raksti”, A. Pumpura „Lāčplēsis”. Zīmējis karikatūras žurnālam „Dadzis” no 1957. Darinājis plakātus un grāmatzīmes. Projektējis un veidojis interjerus un iekārtas lidostai „Rīga”. Iekārtojis latviešu mākslas izstādes Rīgā, Maskavā, Ļeņingradā, tautsaimniecības izstādes Rīgā, Maskavā, Zagrebā. Gleznojis E. Smiļģa teātra muzeja zāles griestu panno pēc J. Raiņa lugas „Pūt vējiņi!” motīviem (1974), monumentālo gleznojumu „Saulgrieži” Salaspils izpildkomitejai (1982), „Malējiņa” viesnīcā „Rīga”.
Apbalvojumi:
Par grāmatu vizuālo iekārtojumu saņēmis republikāniskās un vissavienības grāmatu izstādēs 25 diplomus (1962 – 1982), ieguvis pirmo prēmiju Tallinā par žurnāla „Dadzis” vāku.
MS diplomu un medaļu par gada labāko sniegumu jaunradē (1972.), LPSR Valsts prēmiju (1972.), LPSR Ministru padomes prēmija 1984, prēmija konkursā par Brestas cietokšņa memoriāla proj. (1965., arhit. Šusts), veicināšanas prēmija E. Smiļģa skulptūras projektu konkursā (1988., kopā ar tēln. A. Voitkānu, ath. V. Šustu), 1. prēm KF rīkotajā konkursā par piemiņas zīmi K. Morbergam (1993. kopā ar V. Šustu), pāvesta Jāņa Pāvila II medaļu (1993), A. Beināres grāmatu „Rīgas Dievmātes klosteris” vizuālo ietērpu.