Gustavs Klucis
(1895.4.I Valmieras apr. – 1944.16.III Vidusāzijā), plakātists, dizainers, gleznotājs.
Sieva Valentīna Kulagina – māksliniece.
Studējis Valmieras skolotāju seminārā (1911 – 13), Rīgas pilsētas mākslas skolā pie J. Rozentāla, V. Purvīša, J. R. Tillberga (1913. – 1915.). 1915.gadā Dodas uz Petrogradu, kur iestājas Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā (1915 – 17). Aktīvi piedalījies Februāra revolūcijā un Oktobra bruņotā apvērsuma laikā, ieņemot Ziemas pili un sargājot Smoļniju 9. latviešu ložmetējnieku rotas sastāvā. 1918. gadā kopā ar padomju valdību pārcēlies uz Maskavu, kur arī nodzīvojis līdz represēšanai 1938. gada 11. februārī. Darbojies Latviešu strēlnieku mākslas studijā, mācījies I. Maškova un V. Meškova studijā, Brīvajās mākslas darbnīcās (vēlākajās Augstākajās mākslinieciski tehniskajās darbnīcās pie K. Maļeviča un K. Korovina (1918 – 21).
No 1919. gada bijis Komunistiskās partijas biedrs.
Strādājis Mākslinieciskās kultūras institūtā (1921 – 24), Augstākajās mākslinieciski tehniskajās darbnīcās pasniedzis krāsu mācību (1924 – 30), Poligrāfijas institūtā (no 1930).
Revolucionārās kinematogrāfijas darbinieku asociācijas biedrs (1922 – 32), Krievijas Revolucionāro grafiķu apvienības biedrs un šīs organizācijas priekšsēdētāja vietnieks (1929 – 32), piedalījies mākslinieku grupējuma “Oktobris” dibināšanā (1928), Maskavas Mākslinieku savienības biedrs (no 1932).
Latvijā darbojies kultūras un izglītības biedrībā “Prometejs”.
Izstādēs piedalās no1918. gada.
Personālizstādes: Maskavā 1920.g.(kopā ar N. Gabo un A. Pevzneru), 1961g.
Rīgā 1958., 1970., 1984.g.
Valmierā 1971.g.
Kaselē, Vācijā 1991.g.
Agrīnajā daiļrades posmā gleznojis impresionistiskas ainavas un portretus, taču jau ap 1918. gadu paralēli notiek viņa jaunās mākslas koncepcijas meklējumi. No 1918. gada darinājis fotomontāžas, darinot dekoratīvu panno Lielā teātra fasādei Viskrievijas 5. padomju kongresa laikā.
G.Klucis izstrādā savu, uz funkcionālisma teoriju balstītu māksliniecisko rokrakstu – minimālu izteiksmes līdzekļu pielietojumu maksimāla estētiska efekta panākšanai, izmantojot līniju, krāsu, formu un faktūru. Darbi ir sociāli aktīvi gan saturiski, gan formāli. Veidojis foto kolāžas, montējot plaknē dokumentālus foto kadrus ar zīmējumu un gleznojumu fragmentiem. Krāsai un zīmējumiem ir simbola nozīme, īpaši attīstot konstruktīvisma metodes plakātu mākslā. Strādājis arī grāmatu un periodikas grafikā, kur realizējis līdzīgas daiļrades metodes.
Sarakstījis referātu “Fotomontāža kā aģitācijas meistarības jauna problēma.”(1931), kurā deklarējis savus teorētiskos uzskatus par mākslu.
Piedalījies padomju izstāžu iekārtošanā Rietumvalstīs: Berlīnē (1923), Parīzē (1925, 1937), Ķelnē (1928), Briselē (1929).
1930. gadu beigas atkal pievērsies glezniecībai.
Viņa darbi izstādīti / atrodas :
Muzejos / galerijās
Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs
MOMA, New York
National Galery of Canada, Otava
San Francisko Museum of Modern Art
Courtlaud Institute Of Art,London, UK
New-Mexico Museum of Art, Santa Fe
State Museum of Contemporary art, Thessaloniki, Greece
Wallach Art Gallery At Columbia University, NewYork
Royal Academy of Arts,London, UK
The International Museum of Collage
International Centre of Photography, New York
The Art Institute of Chicago
The Institute of Modern Art, valencia
The State Tretjakov Gallery, Moscow
Kawasaki City Museum, Japan
Museum d'Art Contemporani de Barcelona
Berardo Museum, Lisbon
Privātkolekcijās
The Merill Berman Collection, New York, USA
Mary and Leigh Block Museum of Art,
Victory & Albert Museum, London, UK
Galerie Priska Pasquer, Cologne, Germany
Galerie Gmurzynska, St.Moritz, Switzerland
Galerie Gmyrzynska, Zug, Switzerland
Galerie Gmurzynska, Zurich, Switzerland
Gene Shapiro Auctions LLC, New York, USA
Stocholms Auktionsverket