Glezniecība

Zariņš Indulis

piedāvājumā 3 darbi

Indulis Zariņš (1929.18.VI Rīgā - 1997.13.IV Rīgā, apbed. Meža kapos), gleznotājs, pedagogs.
Dzimis Rīgā amatnieku ģimenē. Dēli Kristaps un Kaspars Zariņi - gleznotāji, pedagogi.

No 1941-1947 gadam kopā ar ģimeni izsūtīts uz Tomskas apgabalu, KPFSR. Dzīvojis Narimā, beidzis nepilno vidusskolu, no 1945-1946 gadam bijis šķirotājs gulšņu fabrikā. 1946. gadā pārcēlās uz Sivtivkaru, bijis Komi APSR drāmas teātra dekorātora palīgs, leļļu teātra aktieris.
1947. gadā atgriezās Rīgā. 1952. gadā beidza J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu. 1958. gadā - ar izcilību LVMA Glezniecības nodaļu pie E. Kalniņa ar diplomdarbu "No darba".

Pedagogs no 1958-1962 gadam J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā; no 1958. gada Sagatavošanās kursu pedagogs LVMA (vēlāk LMV); no 1962. gada Glezniecības katedras vecākais pasniedzējs, docents; no 1967. gada prorektors mācību un zinātniskajā darbā; no 1972. gada Monumentālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs; no 1974. gada profesors. No 1978. gada PSRS Mākslas akadēmijas īstenais loceklis, Anglijas Karaliskās Mākslas akadēmijas Goda loceklis. Mākslinieku savienības biedrs no 1960. gada. Ieguvis daudzus apbalvojumus.

Izstādēs piedalās kopš 1956. gada. Nozīmīgākās personālizstādes: Viļņā 1969., Rīgā 1979.,1984.,1989.,1991.; kopā ar J. Osi 1994.,1996.; Maskavā 1979.,1982.,1986.; Tallinā, Helsinkos, Berlīnē (visas 1980); Rostokā, Parīzē, Rietumberlīnē (kopā ar M. Poli, A. Luteri - visas 1981); Kiprā, Prāgā 1987.; Sofijā, Budapeštā (abas 1988.); Marokā, Austrijā (abas 1988.). Ģimenes izstādes Valmierā 1984.; Kasablankā un Rabatā (Marokā, 1992); Dānijā - Kopenhāgenā 1993.,1997.; Norsholmā 1994., Hersholmā 1994., Nīkēbingā 1995., Oslo 1995., Rīgā 1996., Maskavā 1997.. Piemiņas izstāde Rīgā 1997, 1998, 1999.

Izcils figurāli tematiskās glezniecības meistars, tā sauktā skarbā stila veidotājs. Gleznojis plašus ciklus par latviešu sarkano strēlnieku cīņu gaitām. Oficālo atzinību guva, spējot gleznieciski atrisisnāt revalucionāri vēsturisko un sabiedrības jauncelsmes tēmu. Darbos interpretēja Rietumeiropas tonālās glezniecības tradīcijas (D. Velaskezs, Vermērs van Delfs). Daudzās gleznās vērojama žanru saplūsme.
Teicams portretists un klusās dabas meistars. Glezno arī ainavas (parasti pilsētas motīvus). Strādā eļļas, temperas, akvareļi un pasteļa tehnikā. Ilustrējis grāmatas un veicis monumentālus gleznojumus.



Izmantotā literatūra:
1) "Māksla un arhitektūra biogrāfijās" Atb. red. A.Vanaga - R.: a/s "Preses nams", 2004-4.sēj.;
2) "Latviešu Padomju glezniecība" M.Ivanovs, R.Lāce - R.:"Liesma", 1985.