Glezniecība

Vecozols Imants

piedāvājumā 5 darbi

Imants Vecozols

(dzimis 1933.22.VII Madonas apr. Liezeres pag. Žīvēnos), gleznotājs, pedagogs.

Dzimis zemnieku ģimenē. Meita Dace Vecozola – tekstilmāksliniece.

Pabeidzis Kārzdabas sešgadīgo skolu (1949);
J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1954);
Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, kur mācījies pie K. Ubāna (1960, ar izcilību, diplomdarbs “Uz dzelzceļa uzbēruma”, vad. E. Kalniņš).

Izstādēs piedalās kopš 1958. gada (LPSR 2.jauno mākslinieku darbu izstāde);

Nozīmīgākās izstādes:
Parīzē, Bordo, Strasbūrā (1993, ”20. gadsimta latviešu glezniecība”)
Bristolē, Vinčestrā, Londonā (Lielbritanijā, kopā ar V. Ozolu un L. Endzelīnu, 1993)
Romā (1999, LMA pedagogu un studentu glezniecības izstāde).

Personālizstades:
Tartu (1974, kopā ar L. Endzelīnu);
Madonā(1977)
Dolē (1982, kopā ar V. Ozolu);
Rīgā (1983, 1994, 1996, 1997, 1999);
Kauņā (1984);
Koknesē (1985);
Maincā (Vācijā, 1994);
Edinburgā (Lielbritānijā, 2000)

Mākslinieku savienības biedrs no 1962. gada.
Starptautiskās mākslinieku asociācijas “B13” biedrs (1992 - 1997)

Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas pasniedzējs (1960 - 67), Latvijas Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursu (1967 - 73) un Glezniecības katedras vecākais pasniedzējs (1967 - 73), docenta vietas izpildītājs (1973), docents (1982), Stājglezniecības meistardarbnīcas vadītājs (no 1982. gada), profesors (no 1989. gada), mākslas maģistrs (no 1992. gada).

Izcils latviešu tonālās glezniecības skolas pārstāvis. Uzreiz pēc akadēmijas beigšanas – 1960. gados aizrāvies ar t.s. “skarbā stila” estētiku ar atbilstošu tematiku – lielizmēra figurālas kompozīcijas, tāpat gleznojis ainavas, lauku žanrus, pilsētu skatus, arī ļoti individualizētus portretus. Tomēr lielākais ieguldījums ir klusās dabas žanra attīstībā. Uzstadījumi ārkārtīgi smalki tonāli niansēti, parasti gaišie laukumi pretstatīti tumšam fonam vai līdzīgas gaišuma pakāpes priekšmeti grupēti vienkopus. Nodarbojies ar materiāla un gaismas mijiedarbes procesu studēšanu. Gleznojis eļļas, temperas, akvareļa un pasteļa tehnikā.

Strādājis pie grāmatu- A. Upīša “Sūnu ciema zēni” (1980) un Valda “Staburaga bērni” (1983) un žurnālu “Padomju Latvijas sieviete” un “Zvaigzne” ilustrēšanas.

Apbalvojumi: LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1981), 1. prēmija LPSR Kultūras ministrijas rīkotajā konkursā (1981), Mākslinieku savienības medaļa un diploms (1983), KKF Mūža stipendiāts (no 1999. gada).