Glezniecība
Timms Georgs Vilhelms
piedāvājumā 2 darbi
Georgs Vilhelms (arī Vasīlijs Fjodorovičs) Timms
(1820.9.VI – 1895.7.IV)
Georgs Vilhelms Timms dzimis Rīgas birģermeistara ģimenē.
1835. – 1839. gados mācījies Pēterburgas Mākslas akadēmijā pie batālista A. Zauerveida un 1839. gadā ieguvis 1. pakāpes sudraba medaļu par 1812. – 1814. gadu karam veltītām vēsturiskā žanra gleznām.
G. V. Timms apceļojis Vāciju un Ungāriju, un turpmāk dzīvojis galvenokārt Pēterburgā.
1844. gadā devies studiju ceļojumā uz Parīzi, kur mācijies pie slavenā gleznotāja Orasa Emila Žana Vernē. Kontakti ar fraņču radošajām personībām sekmēja viņa profesionālās meistarības pilnveidošanos un piešķīra glezniecības tehnikai eleganci, atbrīvotību un vieglumu. 1845. gadā kopā ar O. Vernē mākslinieks apceļojis Alžīriju, darinājis daudz zīmējumu un skiču par alžīriešu dzīves tēmām. 1848. gadā atgriezies Pēterburgā. 1849. gadā savukārt uzturējies Kaukāzā.
Savāktais materiāls (zīmējumi un skices) radīja ideju izdot žurnālu “Русский Художественный листок”, kas iznāca no 1851. gada trīs reizes mēnesī līdz pat 1962. gadam, un tajā tika publicēti galvenokārt tikai Timma litogrāfiskie attēli par dažādām aktuālām tēmām, tikai retos gadījumos viņš pieaicināja citus māksliniekus.
Krimas kara laikā 1854. gadā mākslinieks uzturējās Sevastopolē, kur darinājis grafikas lapas jau minētajam žurnālam. Par šiem zīmējumiem 1855. gadā Timms ieguva Pēterburgas Mākslas akadēmijas batālās glezniecības profesora grādu. 1862. gadā viņš darbu žurnālā pārtrauc redzes pasliktināšanās dēļ.
1867. gadā pārceļas uz Berlīni, kur pievērsies keramikas apgleznošanai. 1876. gadā sācis strādāt Berlīnes porcelāna manufaktūrā un ieguvis profesora nosaukumu.
G. V. Timms izpildījis Krievijas augstāko aprindu pasūtījumus. Strādājot pie grāmatu ilustrācijām, būtiski veicinājis litogrāfijas ieviešanu un izkopšanu Krievijā. Vasaras bieži pavadījis Latvijā, kur gleznojis akvareļus. 20. gadsimta sākumā mākslinieka atraitne Emīlija Timma viņa radošo mantojumu nodeva Rīgas Pilsētas Mākslas muzejam, kur 1906. gadā tika sarīkota plaša atceres izstāde, kā arī novēlēja Rīgas pilsētai procentus no 20000 rubļu liela kapitāla Timma stipendijas izveidošanai. 1907. – 14. gados tā tika piešķirta jauno Rīgas mākslinieku ārzemju studijām.
Timms nodarbojās ar batāliju, žanra un ainavu glezniecību un kļuva pazīstams galvenokārt ar zīmējumiem – ilustrācijām un litogrāfijām par pilsētnieku ikdienas dzīves tēmām.
Izmantotā literatūra:
1) Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Atb. red. A. Vanaga – Rīga, 2000 – 3. sēj.
2) Русские художники XVIII – XX веков. Авт. – сост. В. Д. Соловьев – Днепропетровск, 1996.
3) Русские художники: Энциклопедический словарь – Санкт – Петербург, 2000.