(1817.g. Pēterburgā – 1898.g. Pēterburgā)
N. Sverčkovs dzimis galma staļļu darbinieka ģimenē, no tēva mantojis mīlestību uz zirgiem. Dienējis Iekšlietu ministrijas jātnieku pulkā, strādājis Hrenovskas un Česmenskas zirgu audzētavās.
Līdztekus aizrāvies ar gleznošanu, jau strādādams zirgaudzētavās, gleznojis slavenāko rikšotāju portretus pēc audzētavu īpašnieku pasūtījumiem. 1840. gadā N. Sverčkovs iestājas Pēterburgas Mākslas akadēmijā kā brīvklausītājs, bet 1852. gadā iegūst akadēmiķa nosaukumu.
Strādājis arī tēlniecībā.
No 1855. gada Mākslas akadēmijas profesors.
Sverčkovs gleznojis ainavas, batālijas, animālijas, žanra ainas un vēsturiskas kompozīcijas. Viņam lieliski padevies zirgu, suņu un medību ainu tēlojums. Viņa labākie sasniegumi, īpaši ziemas ainavas, demonstrē patiesu poēziju un izcilu talantu. Viņš bijis pazīstams gan Krievijā, gan ārpus tās. N. Sverčkova gleznu iegādājies Francijas imperators Napoleons III un Krievijas ķeizars Aleksandrs II. Kopš 1864. gada viņš gleznojis tikai visaugstāk stāvošo personu pasūtījumus.
Goda Leģiona ordeņa kavalieris.